:format(webp)/nginx/o/2018/10/27/11529931t1ha486.jpg)
“Eiropas Parlamenta vēlēšanas solās būt interesantas, jo būs diezgan asa cīņa visos politiskā spektra fragmentos. Nebūs iemītā taciņa, kas bija iepriekš, ka “Jaunajai Vienotībai” ir divi mandāti, “Saskaņai” divi, Nacionālajai apvienībai divi, “Attīstībai/Par!” viens un Latvijas Krievu savienībai viens,” ceturtdienas rītā Latvijas radio skaidroja politologs Juris Rozenvalds.
Viņš uzskata, ka “politiskā turbulence” būs nacionālajā flangā, kur nopietnu konkurenci Nacionālajai apvienībai var veidot Jaunā konservatīvā partija, iesaistot savā sarakstā dzejnieci Liānu Langu. Vienlaikus Nacionālā apvienība cītīgi gatavojas vēlēšanām, lai gan neesot saprotams, kādēļ uz 9 vietām izvirzīti divtik kandidātu.
“Tāda pati turbulence varētu būt kreisajā flangā, kas orientējas uz krievvalodīgo vēlētāju, kur “Saskaņai” ir grūti laiki, bet [līderis Nils] Ušakovs izvērš diezgan aktīvu kampaņu, bet šeit var konkurēt “Stabilitātei!”,” vērtēja Rozenvalds.
Politologs arī piekrita, ka
Krišjānis Kariņš varētu neizturēt partijas “atlases sietu”, jo ““Jaunās Vienotības” rindās nav vienotības”. “Ir milžu cīņas “Vienotībā”,” ar to domājot Kariņu un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski.
Intrigu rada arī Latvijas vēlētāju līdzdalības līmenis, jo līdz šim visās EP vēlēšanas, izņemot vienas – 2009. gadā –, tas bija zemāks nekā vidēji ES. “Tomēr iespējams, saistībā ar karu Ukrainā un to, ka Latvijas vēlētāji izjūt šo karu pilsoniskā līmenī, vēlētāji būs šogad aktīvāki,” pieļāva Rozenvalds.