No stacionārās veselības aprūpes līdz pašvaldību atlaižu sistēmām – kādas revīzijas Valsts kontrole veiks šogad?

Jaunajās revīzijās Valsts kontrole turpinās veltīt uzmanību cilvēkkapitāla jautājumu vērtēšanai resoros, kur pastāv ilgstoši neatrisinātas un samilzušas problēmas, kā arī pievērsīsies valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem stratēģiskās jomās un "Zaļā kursa" un klimata neitralitātes jautājumiem.

Valsts kontrolē skaidro, ka ar cilvēkkapitālu saistītus jautājumus revīzijās iecerēts vērtēt tajos resoros, kuros ilgstoši pastāv šī problemātika un līdz šim nav izdevies rast risinājumus.

Piemēram, iekšlietu resorā tiks vērtēts, kā noturēt policistus dienestā un turpināt viņus nodarbināt arī pēc atvaļināšanas no dienesta.

Savukārt izglītības resorā tiks vērtēts, vai ir radīti un izpildīti visi priekšnoteikumi, lai nodrošinātu izglītojamajiem kvalitatīvu un mūsdienīgu vispārējo izglītību. Plānots, ka Valsts kontrole vērtēs arī atlīdzības sistēmas reformas progresu valsts pārvaldē.

Bet valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu kontekstā Valsts kontrole veiks revīziju, lai veselības resorā vērtētu stacionārās veselības aprūpes plānošanas un organizēšanas efektivitāti. Tāpat revīzijā vērtēs VAS "Latvijas valsts meži" pārvaldīto mežu apsaimniekošanu. Vienlaikus plānots vērtēt arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu efektivitāti un to atbilstību, lai risinātu šo Latvijā aktuālo problēmu.

Attiecībā par pašvaldību finansēm būtiskiem jautājumiem noteiktas divas tēmas – pašvaldību budžeta vadība, kā arī pašvaldībās ieviesto atvieglojumu un atlaižu sistēmas efektivitātes vērtēšana.

LIETDERĪBAS REVĪZIJU TĒMAS

• "Vai ir radīti un izpildīti visi priekšnoteikumi, lai nodrošinātu izglītojamajiem kvalitatīvu un mūsdienīgu vispārējo izglītību?"
• "Vai ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanā un siltumapgādes sistēmu attīstībā ir pārdomāti un savstarpēji saskaņoti?"
• "Vai Satiksmes ministrija nodrošina efektīvu attīstības plānošanas dokumentos plānoto pasākumu īstenošanu, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus transporta nozarē 2030. /2050. gadā?"
• "Ostu attīstības fonda darbības efektivitāte un līdzekļu izlietojuma lietderība."
• "Kā noturēt policistus dienestā un turpināt nodarbināt arī pēc atvaļināšanas no dienesta?"
• "Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?"
• "VAS "Latvijas valsts meži" pārvaldīšanā esošo mežu ilgtspējīga apsaimniekošana."
• "Vai ELFLA finansētie projekti saglabā ilgtspēju arī pēc uzraudzības perioda beigām?"
• "Vai pašvaldībās ieviestā atvieglojumu un atlaižu sistēma ir efektīva?"
• "Vai pašvaldības izveidotā administratīvo sodu sistēma ir efektīvs instruments iedzīvotāju interešu nodrošināšanai?"
• "Vai Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi ir efektīvi un atbilstoši konkrētas problēmas risinājumam?"
• "Vai mākoņpakalpojumi valsts pārvaldē tiek izmantoti drošā veidā?"
• "Vai pašvaldības lietderīgi pārvalda nekustamos īpašumus?"

ATBILSTĪBAS REVĪZIJU TĒMAS

• "Vai Zemkopības ministrija veicot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi ir rīkojusies tālredzīgi un ievērojot labas pārvaldības principus?"
• "Vai budžeta vadība pašvaldībās ir nodrošināta atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu?"
• "Atlīdzības sistēmas reformas īstenošana valsts pārvaldē."

Valsts kontrolē piebilst, ka revīzijas laikā tēmu nosaukums var tikt precizēts, kā arī var mainīties arī tās tvērums. Tāpat atsevišķos gadījumos klāt var nākt jaunas tēmas, piemēram, kā 2023. gadā tika veikta revīzija Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins skaidro, ka lietderības revīzijās ir plānots vairāk vērtēt ekonomiskumu un produktivitāti, un iespēju robežās arī administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšanu, sniedzot konkrētus ieteikumus revidējamām institūcijām.

"Lielākā daļa jauno revīziju ir lietderības revīzijas, kurās vērtēs lietderības aspektus – vai valsts līdzekļi izmantoti pietiekami ekonomiski un vai ar valsts pakalpojumiem sasniegts pietiekami labs rezultāts? Ja atbilstības revīzijās meklējam atbildi uz jautājumu "Vai lietas tiek darītas pareizi?", tad lietderības revīzijās – "Vai tiek darītas pareizās lietas?""

Kā nosaka revīziju tēmas?

Veikt finanšu revīzijas Valsts kontrolei nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz revīzijas jomu risku novērtējumu. Tas savukārt ir atkarīgs no Valsts kontroles redzējuma par nepilnībām politikas īstenošanā, finansēšanā, reformu ieviešanā, vadībā un uzraudzībā, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības.

Kopumā Valsts kontrole risku novērtējumu veic 112 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās un sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Tāpat tiek vērtēts aspekts, vai konkrēta tēma/jautājums var ietekmēt sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei.

Valsts kontrole arī uzsver, ka revīzijai ir pakļauta ikviena persona, kuras rīcībā ir publiskas personas finanšu līdzekļi vai manta, kā arī personas, kuras pilda valsts vai pašvaldības iepirkumu, un kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē. Tomēr Valsts kontroles revīzijai nav pakļauta Saeima.

Revīzijas darbs Valsts kontrolē ir sadalīts starp sešiem revīzijas departamentiem. Lai veiktu revīzijas, izveido revīzijas grupas. Revīzijas darbs notiek trijos posmos: plānošana, pierādījumu iegūšana un noslēgums.