Turpinās bruņotais konflikts Izraēlā, un neapsīkst diskusijas par to, kurai valstij bija vai nebija tiesības atrasties šajā teritorijā. Izraēlai vai tomēr Palestīnai? Pašlaik šis konflikts vairāk atgādina grieķu klasisko traģēdiju, kurā pirmā konfrontācijas spirāle laiž pasaulē nākamo, un tā tas tupinās jau trešo mēnesi pēc kārtas.
Kāds šai ilgi gruzdošajai neapmierinātībai pielaida uguni, un liesma aizdegās tieši Vladimira Putina dzimšanas dienā. Sakritība? Nedomāju. Šobrīd pasaulē ir reģistrēti ap 50 – 55 līdzīgi zemas aktivitātes „gruzdoši konflikti“, kurus iespējams uzforsēt līdz aktīva kara stāvoklim. Kremlim bija nepieciešams panākt, lai tieši šis konkrētais palestīniešu-izraēļu kašķis uzliesmotu un automātiski novirzītu ASV atbalsta naudu/ieročus no Ukrainas uz Izraēlu. Taču eksistē arī citas etniskās minoritātes, kas cīnās pret varu. Piemēram, Mindanao salu grupa Filipīnu arhipelāgā eksistē musulmaņu bruņots grupējums, kas kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem cīnās pret katoļticību un vēlas panāk šaria likumus, vai arī Revolucionārās bruņotās vienības Kolumbijā (FARC) ar mērķi ieviest valstī komunistu režīmu. Šos gruzdošos neapmierinātības ugunskurus Putins vēl nav iedarbinājis karam. Vai viņš ieslēgs visu iespējamo, lai novērstu uzmanību no savas ofensīvas Eiropā? Jā, tā var notikt.