"LaTS": Produkta izcelsmes valsts norādīšana var radīt problēmas mazajos reģionu veikalos (4)

Viņa uzsvēra, ka produkta izcelsmes valsts jau patlaban tiek norādīta uz iepakojuma, kā to nosaka Eiropas Savienība. Tāpat Krolle minēja, ka karodziņa norādīšana uz cenu zīmes ne vienmēr pircējam var sniegt objektīvu informāciju, jo ir virkne gadījumu, kur produkts ražots vienā valstī, savukārt iepakots citā.

Krolle arī norādīja, ka nepieciešams izsvērt izmaksu jautājumu, jo vidēja izmēra veikalam iniciatīvas pieņemšana izmaksātu vairākus simtus eiro. Viņasprāt, būtiski atzīmēt arī faktu, ka "LaTS" veikali ir franšīzes, kas nozīmē, ka preču sortiments tajos var krasi atšķirties un arī cenu zīmju noformējums nav vienveidīgs.

"Tas var sagādāt grūtības arī mazajos reģionu veikalos, kuros reizēm pat nav modernizētas kases uzskaites sistēmas," atzīmēja uzņēmuma komercdirektore.

Krolle novērojusi, ka patlaban cilvēki iepērkas, vadoties pēc cenas un akcijas precēm, nevis izcelsmes valsts, un gribētāji informāciju par to, no kurienes produkts atceļojis, var atrast uz tā iepakojuma.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Latvijas tirgotāji savienība" 2022.gadā strādāja ar 11,917 miljonu eiro apgrozījumu un 964 977 eiro peļņu.

"Latvijas tirgotāji savienība" reģistrēta 2007.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Raimonds Okmanis - 42,99%, Inga Tunste - 39,02%, Agita Vanaģele - 10,02%, Ēriks Pīlādzis - 2%, Velga Kalniņa - 2%, Rauls Baumanis - 2%, Arnolds Taukulis - 0,98% un Jeļena Okmane - 0,98%.

Jau vēstīts, ka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) ieskatā prasība ieviest valstu karodziņus pie pārtikas produktiem veikalos, kā to decembra sākumā rosinājuši koalīcijas deputāti, palielinās tirgotāju finanšu un administratīvo slogu.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) konstatējusi, ka projekta autori maldina Saeimu un sabiedrību, anotācijā norādot, ka projektam nav ietekmes uz tautsaimniecību, jo investīcijas šādas iniciatīvas ieviešanai prasīs lielus resursus no tirdzniecības uzņēmumiem.

SIA "Lidl Latvija" korporatīvās komunikācijas vadītāja Dana Hasana iepriekš sacīja, ka koalīcijas deputātu piedāvātā ideja par krāsaina karodziņa iekļaušanu katrā cenu zīmē nozīmētu ne tikai atgriešanos pie papīra cenu zīmēm, bet arī produktu cenu kāpumu, kompensējot papildu darba spēka izmaksas.

Tāpat ziņots, ka 14.decembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz veikalos cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādi grozījumi nepieciešami, "lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti".

Grozījumu autori uzskata, ka nereti patērētāji tiekot maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādēļ, koalīcijas ieskatā, šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu.

"Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē. Patērētājiem ir tiesības izdarīt brīvi savu izvēli, ņemot vērā dažādus aspektus, tai skaitā paužot savu nostāju dažādos jautājumos caur saviem iepirkšanās paradumiem," pauž koalīcijas deputāti.

Paredzēts, ka norma stātos spēkā nākamā gada 1.maijā.