Izglītots ballīšu karalis. Kas vēl zināms par topošo Dānijas karali?

Pasaulē vienīgā valdošā karaliene un visilgāk dzīvojošais monarhs Eiropā atkāpsies no amata 14. janvārī, kad apritēs tieši 52 gadi, kopš viņa kļuva par karalieni.

“Es atstāšu troni savam dēlam kroņprincim Frederikam,” viņa paziņoja TV tiešraidē.

Bet kas ir zināms par nākamo Dānijas karali?

Deviņdesmito gadu sākumā kroņprincis Frederiks Dānijā bija pazīstams kā ballīšu karalis, taču sāka mainīt savu publisko tēlu pēc tam, kad 1995. gadā absolvēja Orhūsas universitāti ar maģistra grādu politikas zinātnē. Viņš būs pirmais Dānijas karalis, kurš ieguvis universitātes izglītību.

Studēdams viņš gadu pavadīja arī Hārvardā, ASV, kur iestājās ar segvārdu Frederiks Henriksens.

Vēlāk viņš dienēja Dānijas flotē, kur viņu iesauca par Pingo pēc tam, kad niršanas kursu laikā viņa hidrotērps bija piepildījies ar ūdeni un viņam bija jābrien ārā no ūdens kā pingvīnam.

55 gadus vecais vīrietis ir ticis saukts arī par pārgalvi, jo 2000. gadā piedalījās četrus mēnešus ilgā slēpošanas ekspedīcijā pa Grenlandi. Viņam gadījies nonākt slimnīcā pēc kamaniņu un motorolleru negadījumiem.

“Es nevēlos ieslēgties cietoksnī. Es gribu būt es pats, cilvēks,” viņš reiz teica, uzstājot, ka pie tā pieturēsies arī pēc sēšanās tronī.

Kroņprincis Frederiks, tāpat kā Lielbritānijas karalis Čārlzs III, ir pazīstams ar savu aizraušanos ar vidi un ekoloģiju.

Viņa Austrālijā dzimusī sieva princese Mērija uzauga Tasmānijas salā un strādāja par juristi, kad pāris iepazinās 2000. gadā Sidnejas bārā olimpisko spēļu laikā.

Viņa reiz intervijā atzina, ka satikšanās brīdī nav zinājusi, ka viņš ir Dānijas princis. “Pusstundu vēlāk kāds pienāca pie manis un vaicāja – vai es zinu, kas ir šie cilvēki?”

Tiek apgalvots, ka pāris pārstāv mūsdienīgas vērtības un ir mēģinājuši saviem četriem bērniem – meitai, dēlam un dvīņiem –nodrošināt pēc iespējas normālu audzināšanu, galvenokārt sūtot viņus uz valsts skolām.

Atšķirībā no Lielbritānijas karaliskās tradīcijas kroņprincim Frederikam oficiālas kronēšanas ceremonijas nebūs. Tā vietā viņa iecelšana tronī tiks paziņota no Amalienbogas pils Kopenhāgenā.

Viņš kļūs par karali Dānijā, kas ir konstitucionāla monarhija, kā arī Grenlandē un Fēru salās.

Karaliene Mārgrete II ir pasaulē vienīgā valdošā karaliene un visilgāk valdošā pašreizējā monarhe Eiropā, kas ieņēma troni pēc sava tēva, karaļa Frederika IX nāves 1972. gadā.

83 gadus vecā sieviete atklāja, ka lēmums pieņemts pēc pārdomu perioda pēc viņas muguras operācijas 2023. gada sākumā.

“Operācija, protams, lika domāt par nākotni – vai ir pienācis laiks atstāt atbildību nākamajai paaudzei. Esmu nolēmusi, ka tagad ir īstais brīdis,” viņa skaidroja.