Lielbritānija attīstīs kodoldegvielas ražošanu, lai mazinātu globālo atkarību no Krievijas (5)

Paziņojumā teikts, ka Apvienotajā Karalistē pirmā HALEU degvielas ražošanas rūpnīca sāks darboties 2030. gadu sākumā. Valsts arī iztērēs 10 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 11,6 miljonus eiro) citu modernu kodoldegvielu izpētei.

Uz HALEU bāzes ražotā degviela ir bagātināta no pieciem līdz 20 procentiem, savukārt lielākā daļa pašlaik ekspluatācijā esošo kodolspēkstaciju darbojas ar urānu, kas bagātināts tikai līdz pieciem procentiem, norāda AFP. Tomēr

pēdējos gados HALEU izstrādes ir piesaistījušas aizvien lielāku uzmanību enerģētikas tirgū, un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) to dēvē par “nākotnes degvielu”,

vēsta “Deutsche Welle”.

Apvienotā Karaliste vēlas izspiest Krieviju no kodoldegvielas tirgus

Viena no galvenajām HALEU īpašībām ir tā, ka to var izmantot mazāku moduļu reaktoros atomelektrostacijās, kas savukārt atvieglo un padara lētāku pašu atomelektrostaciju būvniecību, saka valsts sekretāre enerģētiskās drošības un oglekļa neitralitātes jautājumos Klēra Koutinju. Šobrīd šāda veida degviela tiek ražota tikai ASV un Krievijā, bet ASV to neeksportē, jo ražošanas jauda ir neliela. Krievija ir monopolists šajā tirgū, bet

Apvienotā Karaliste “neļaus Putinam pieprasīt izpirkuma maksu par kodoldegvielu” un plāno to izspiest no pasaules tirgiem, eksportējot arī urāna degvielu,

sacīja Koutinju.

Situācija enerģijas tirgos ir kļuvusi sarežģītāka Krievijas rīcības dēļ pēc kara sākšanās pret Ukrainu. Tādējādi Maskava pieprasīja, lai pircēji no “nedraudzīgām valstīm” par Krievijas gāzes piegādēm maksātu rubļos, izraisot degvielas cenu lēcienu. Vēlāk Krievijas “Gazprom” pārtrauca gāzes piegādes vairākām Eiropas valstīm.

Tajā pašā laikā uz kodoldegvielu no Krievijas vēl neattiecas ES sankcijas - Eiropas valstu, piemēram, Slovākijas un Ungārijas, atomelektrostacijas ir pilnībā atkarīgas no šīm piegādēm.

HALEU palīdzēs sasniegt oglekļa neitralitāti

Londonas plāni ražot HALEU degvielu atbilst globālajiem mērķiem panākt oglekļa neitralitāti, sacīja Koutinju. Valsts seko iepriekš noslēgtajam klimata nolīgumam, kurā aicināts pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā.

Apvienotā Karaliste plāno šos mērķus sasniegt līdz 2035. gadam, bet līdz 2050. gadam - ceturtdaļu valsts elektroenerģijas vajadzību segt, izmantojot atomelektrostacijas.

Tajā pašā laikā ne visas valstis, kas cenšas panākt oglekļa neitralitāti, uzskata atomelektrostacijas par alternatīvu fosilajam kurināmajam. Vācijā pat uz Krievijas kara pret Ukrainu un “gāzes šantāžas” fona 2023. gada pavasarī tika izslēgtas pēdējās strādājošās atomelektrostacijas. Valsts valdība liek likmes uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem, vēlāk paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.