Video ⟩ Polijā briest otrais sabiedrisko mediju apvērsums (1)

Pērn oktobrī Polijā notika vēlēšanas. Pēc 8 gadu valdīšanas no troņa tika gāzta nacionālkonservatīvā partija Likums un taisnīgums. Pēdējos divos Sejma sasaukumos partijai izdevās iegūt 235 no 460 deputātu vietām, līdz ar to tā viena veidoja vairākumu.

Lai gan arī jaunajā parlamentā partija ieguvusi visvairāk krēslu, ar 197 mandātiem ir par maz. Turklāt daudzi politiskie spēki nevēlas strādāt ar Likums un taisnīgums. Uzreiz pēc vēlēšanām izskanēja runas, ka pie valdības koalīcijas veidošanas tiks partija Pilsoniskā apvienība ar līdzšinējo opozīcijas līderi un bijušo Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku priekšgalā.

Valdības rupors, kas strādājis kā padomju gados. Tā tiek kritizēti sabiedriskie mediji Polijā.

Pēc partijas Likums un taisnīgums astoņu gadu valdīšanas pār sabiedrisko televīziju un radio, Donalda Tuska proeiropiskā valdība apņēmusies tos atbrīvot no politiskās kontroles. Taču piedāvāto risinājumu - likvidēt sabiedrisko mediju - var uzskatīt par tikpat antidemokrātisku.

Decembra sākumā Sejmā tika apstiprināta trīs partiju koalīcija ar Tusku priekšgalā. Gandrīz desmit gadus Poliju vadīja nacionālkonservatīvi orientēta partija, taču tagad varas grožus pārņēmusi centriska proeiropiska koalīcija. Tā ir apņēmusies mainīt daudzas Likuma un taisnīguma gadu laikā īstenotās reformas. Starp solījumiem ir atjaunot mediju un tiesu varas neatkarību.

Par likuma varu un tiesu sistēmas neatkarību pēdējos gados izvērtušies skaļi skandāli starp Poliju un Eiropas Savienību. Rezultātā valsts saņēmusi vairāku simtu miljonu lielus sodus, kā arī nav tikusi pie miljardiem no Eiropas Savienības fondu naudas. Savstarpējās attiecības līdz šim bijušas ļoti nokaitētas, un kādu brīdi pat izskanēja runas, ka Polija varētu sekot Lielbritānijai un izstāties no Savienības.

Pēc vēlēšanām un jaunās valdības pilnvaru termiņa sākuma redzams saspringums Polijas nacionālajā politikā, kas radies apgriezto varas pozīciju dēļ. Eksperti uzreiz brīdināja, ka Likums un taisnīgums nepiekāpsies un nesamierināsies ar valdošās pozīcijas zaudēšanu. Turklāt Tuska vadītajai koalīcijai izpildīt dotos solījumus var traucēt prezidents Duda, kura apstiprinājums ir nepieciešams visiem likumprojektiem. Lai gan koalīcijai ir balsu vairākums parlamentā, tai trūkst atbalsta, lai vajadzības gadījumā apietu prezidenta veto.

Savstarpējās nesaskaņas iezīmējušās jau decembra nogalē. Vien nedēļu pēc darba sākšanas Tuska valdība sāka strādāt, lai atbrīvotu Polijas televīziju, radio un Polijas preses aģentūru no politiskās kontroles.

Par medijiem atbildīgais kultūras ministrs 20.decembrī paziņoja par mediju valdes locekļu atcelšanu no amata un par jaunas pārraudzības komitejas izveidi, kas ieceltu jaunas valdes. Likums un taisnīgums partijas pārstāvji kā atbildes reakciju organizēja protestu. Daži no tiem pat ievācās Polijas televīzijas ēkā. Vairākiem mediju darbiniekiem ir liegta iekļuve ēkās. Mums nav informācijas, kad varēsim atgriezties, saka televīzijas kanāla TVP World izpilddirektors, kurš arī ir atcelts no amata.

Kopš mediju pārņemšanas sākuma ir ne tikai nomainīti valdes locekļi, bet arī atceltas dažādas programmas un filmas, kā arī slēgta vismaz viena raidstacija. Savstarpējās nesaskaņas starp valdību un prezidentu padziļinājusi arī prezidenta apņemšanās uzlikt veto budžetam, kurā medijiem paredzēts 3 miljardu zlotu liels finansējums. Tajā iekļauts arī finansējums, piemēram, algu palielināšanai skolotājiem, un Tuska valdība to aktīvi izmanto pret Dudu.

Pāris dienas pirms jaunā gada kultūras ministrs nāca klajā ar paziņojumu par sabiedrisko mediju likvidācijas procesa sākšanu. To uzskata par Tuska valdības atbildes reakciju prezidenta uzliktajam veto. Pagaidām mediji, kuros kopumā strādā ap 4000 cilvēku, turpinās darbu. Polijas kultūras ministrija neatbildēja uz Nekā personīga jautājumu, vai tikuši izskatīti arī citi iespējami rīcības scenāriji.

Likums un taisnīgums pārstāvji un prezidents Duda aktīvi kritizē Tuska valdības spertos soļus, apvainojot premjeru konstitūcijas pārkāpšanā un mēģinājumā apiet likumus. Pret to iebildušas arī poļu nevalstiskās, kā arī dažas starptautiskās žurnālistu organizācijas. Eksperti ir pārliecināti, ka sabiedriskos medijus Polijā ir nepieciešams reformēt, tomēr domas dalās, vai Tuska valdības pieņemtie mēri ir atbilstoši. Mediju brīvības aizstāvji brīdina, ka šādi tiek ne tikai klaji pārkāpta mediju neaizskaramība, bet arī koalīcija uzstāda bīstamu precedentu, kuru pēc tam varētu izmantot, lai medijus atkal pakļautu politiskai kontrolei.

Pirms astoņiem gadiem, kad Likums un taisnīgums nāca pie varas, arī viņi sāka mediju pārņemšanas procesu. Gluži kā tagad, arī tolaik nevalstiskās organizācijas un citi eksperti norādīja uz iespējamām pretlikumībām procesā. Šobrīd tiek gaidīts Polijas uzņēmumu reģistra atzinums, vai jauno valdes locekļu iecelšana ir notikusi saskaņā ar likumu.

Atsevišķi neatkarīgie vērotāji arī norādījuši, ka diez vai ar šādu soli Tuskam izdosies panākt iecerēto. Pirmkārt, pēdējo gadu laikā uzticība sabiedriskajam medijam Polijā ir strauji kritusies. Pērn veiktā aptauja rāda, ka aptuveni 60% poļu neuzticas informācijai, ko pārraida šie mediji. Otrkārt, Polijas nacionālās naftas pārstrādes kompānijas Orlen paspārnē atrodas virkne reģionālo mediju.

2020.gadā uzņēmums pārpirka ceturto lielāko avīžu izdevēju valstī Polska press, kuram piederēja vairāki ziņu portāli ar aptuveni 19 miljonu lielu auditoriju mēnesī. Likums un taisnīgums sev lojālus cilvēkus valdīšanas laikā palīdzējuši iekārtot vairākos valsts uzņēmumos un kapitālsabiedrībās, kā arī citos svarīgos valsts amatos. Orlen valdes priekšsēdētājs neesot izņēmums. Drīz pēc pārņemšanas sākusies dažādu izdevumu galveno redaktoru nomaiņa. Vietējā nevalstiskā organizācija Helsinku Cilvēktiesību fonds publicēja ziņojumu. Tajā secināts, ka Polska press pārņemšana ir negatīvi ietekmējusi mediju brīvību un novedusi pie reģionālo mediju lielākas politizācijas.

Ekspertu vērtējumā šis ir vairāk politisks cīniņš, kurā mediju vides attīstībai Polijā ir sekundāra nozīme.

Paredzams, ka Polijas Sejms šo jautājumu turpinās izskatīt nākamnedēļ. Valdība iepriekš ziņoja, ka līdz mēneša beigām izstrādās likumprojektu sabiedriskā medija reformēšanai.