:format(webp)/nginx/o/2023/11/16/15723855t1h11ad.jpg)
Krievijā tapis analītisks ziņojums par to, kā stiprināt maigo varu Baltijā, liecina, ka pie mums noteiktie propagandas ierobežojumi krieviem rada nopietnas problēmas. Tādēļ tai jāizmanto viltīgāki paņēmieni izglītībā, kultūrā un sociālajos tīklos, lai aizliegumus apietu, vēsta raidījums "Nekā personīga".
2023. gadā Krievijas federālā budžeta finansētajā Pleskavas universitātē tapis "analītisks ziņojums" par Baltijas valstu politiku attiecībā uz krievu valodu un kultūru. Ziņojumu platformā "Telegram" publicējis Aleksandrs Djukovs. Viņš ir vēsturnieks, strādā Krievijas prezidenta administrācijā izveidotā konsultatīvā padomē starptautisko attiecību jautājumos. Djukovs Latvijā, Lietuvā un citās valstīs iekļauts melnajā sarakstā.
Viens no ziņojuma autoriem ir Nikolajs Meževičs, kas Krievijā vada Baltijas valstu pētījumu asociāciju. Viņš bieži krievu TV un Youtube kanālos stāsta par rusofobiju, nacismu un citām viņa saskatītām negācijām Baltijā, piedalās Vladimira Putina izveidotajā Valdaja klubā. Izcēlies ar skaļiem paziņojumiem, piemēram, ka no Krievijas skatu punkta Baltijas valstis neeksistē.
136 lappuses garajā dokumentā zinātnieki analizē, kādus maigās varas instrumentus Krievijai jāizmanto jaunajos apstākļos, kad tradicionālie propagandas kanāli Baltijā ir slēgti.
Perspektīvu krievu analītiķi saskata sociālajos tīklos.
Atšķirībā no citām platformām "Telegram" aizvien ir prokrievisks resurss, teikts ziņojumā. Dokumentā uzskaitītas populārākās sociālo tīklu "Telegram" un "Vkontakte" lapas, kas Baltijā popularizē krievu pasauli.
Tie ir "Antifašisti Pribaltiki", kam ir vairāk nekā 15 tūkstoši sekotāju. Latvijā pret vismaz sešiem šīs organizācijas pārstāvjiem notiek izmeklēšana ne tikai par kara noziegumu noliegšanu Ukrainā un etniskā naida kurināšanu, bet arī par informācijas vākšanu krievu specdienestu interesēs. Politiskā partija "Latvijas Krievu savienība" (tagad daļa no apvienības “Pamats-LV”) šos cilvēkus sauc par politieslodzītajiem.
Ziņojumā minēts arī "Baltnews", kam seko gandrīz 18 tūkstoši cilvēku. Mazākas, bet arī ievērojamas auditorijas ir grupām "Šproti v izgnaņije", "Tribaltiskije Vimirati", "Baltologija", "Okupacija Pribaltiki voiskami NATO", "Russkaja Pribaltika", "Litva - poligon NATO".
Krievijas varas uzdevumā strādājošie pētnieki secina: Baltijas valstīs cilvēki dzīvo informācijas burbulī, kurā krievu propagandai iekļūt ir grūti. Ir jāizmanto jaunas metodes, lai iedarbotos uz tiem, kas informāciju patērē latviešu, igauņu un lietuviešu valodā.
JĀNIS BĒRZIŅŠ, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks:
"Kopš 2018. gada ir iespējams redzēt, ka Krievijas tā saucamās psiholoģiskās informācijas un ietekmes operācijas ir mainījušās. Ja agrāk stratēģija balstījās uz domu izmantot tā saucamās minoritātes, lai veicinātu savas intereses Latvijā, šobrīd ir pilnīgi savādāk. Izmanto tādu stratēģiju, kas nav vairs par Krieviju, bet pret rietumiem un pret rietumu vērtībām."
Tagad Krievijas psiholoģiskās ietekmes operācijas paredz uztaustīt sabiedrības vājos punktus un neuzticību politiķiem, medijiem un citām institūcijām. Krievija tos izmanto, uzpūš un ievirza sev vēlamā gultnē - pret globalizāciju, pret pastāvošo demokrātisko sistēmu.
Šo darbību mērķis, Bērziņa ieskatā, ir sagraut esošo politisko sistēmu, lai pie varas tiktu spēki, kas būtu Krievijas interesēm atbilstošāki. Krievija vēlas visas savas kaimiņvalstis padarīt par tādiem satelītiem kā Baltkrievija vai vismaz Ungārija.
Tam analītiķi definē trīs galvenos virzienus: jāatrod veidi, kā baltiešiem mācīt krievu valodu, virzīt krievu kultūru un skaidrot vēsturi.
Pleskavas universitātes pētniekus uztrauc tas, ka Baltijā arvien mazāk cilvēku runā krievu valodā. Tas ir jāmaina: jāievilina cilvēki interneta kursos un konkursos. Labākajiem skolniekiem var piesolīt amatus Krievijā, starptautiskās organizācijās un pat Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Tiešsaistes kursi pastāv jau tagad, bet Krievijā izdotās mācību grāmatās aiz valodas mācīšanas slēpjas indoktrinācija.
IVANS JĀNIS MIHAILOVS, IKVD Kvalitātes nodrošinājuma departamenta direktora vietnieks:
"Dažreiz tur ir dzejoļi, kas popularizē gan noteiktu Krievijas simboliku, gan Krievijas valsts iekārtu, gan ikdienas Krievijas dzīvi, režīmu, sakot, ka tas ir pareizākais, demokrātiskākais, atvērtākais, labākais. Krievijā izdotā grāmatā, kurā ir stāsts par gramatiku vai kultūru, var sastapties ar ļoti pārsteidzošu informāciju.
Ir gadījumi, kad mēs esam sazinājušies ar konkrētu vēstniecību, ir gadījumi, kad mēs esam sadarbojušies ar tiesībsargājošām iestādēm gan nolūkā izvērtēt informāciju, gan nolūkā ierobežot informācijas pieejamību Latvijā."
Krievu analītiķi uzsver, ka ir aktīvāk jāstrādā ar krievu valodas skolotājiem Latvijā. Viņiem jāpiegādā pareizie krievu valodas mācību materiāli. Viens šāds resurss jau pastāv - portāls apmācībai krievu valodā jeb "Puškina institūts".
Tallinā eksistē “Puškina institūta” pārstāvniecība. Latvijā tas nav mēģinājis sākt darbu, bet savas filiāles vairākas reizes mēģinājušas reģistrēt Maskavas un Sanktpēterburgas universitātes. Arī Pleskavas universitātes pārstāvji bijuši aktīvi Latvijā.
Vēl lielāku uzsvaru krievu analītiķi liek uz pareizās vēstures versijas izplatīšanu. "Mūsdienu digitālā telpa ir kaujas lauks, kurā vēsturiskās atmiņas saglabāšana kļūst par ieroci," teikts ziņojumā.
Savu vēstures versiju pētnieki piedāvā popularizēt ar īpašu Baltijas vēsturei veltītu "YouTube" kanālu palīdzību. Tāpat internetā izvietošot platformas, kas stāstīs, kā baltieši atbalstījuši un palīdzējuši nacistiem. Šos virtuālos muzejus būvēs, izmantojot tajā pašā Pleskavas universitātē jau izveidotus interaktīvus materiālus, ko jau tagad izmanto Krievijas augstskolas.
"Youtube", "Telegram" un "Instagram" platformās jāveido kanāli, kas stāstīs par to, cik attīstīta padomju laikā Baltijā bija ekonomika un kultūra. Jāstāsta par Raimondu Paulu, Ivaru Kalniņu, Viju Artmani un citiem, ko Krievijā aizvien ciena, bet Baltijā viņi esot aizmirsti. Īpaši uzsvērts, ka visi šie materiāli jāgatavo latviešu, igauņu un lietuviešu valodā.
Pleskavas universitātei Krievijā iedalīta vadoša loma Baltijas pētīšanā un ietekmēšanā. Kopš kara sākuma tā rīko konferences un citus pasākumus. Pagājušā gada rudenī vienā no šādiem pasākumiem piedalījās kādreizējais Latvijas politiķis Andrejs Mamikins.
Mamikins jau ilgstoši cenšas darīt to, ko tagad iesaka Pleskavas universitāte. Savos sociālajos tīklos viņš stāstīja, ka padomju laikā Latvijā viss bija labāk. "Youtube" kanālā viņš intervē Alfrēdu Rubiku, Vladimiru Lindermanu un citus Latvijas demokrātijas pretiniekus. Komponists Imants Kalniņš stāsta, ka tikai barbari gāž pieminekļus, kādreizējā "Nepilsoņu kongresa" aktīviste Elizabete Krivcova Latvijas valsti salīdzina ar Staļina režīmu, Latvijā meklēšanā izsludinātais un uz Krieviju aizbēgušais bijušais Rīgas domnieks Ruslans Pankratovs apgalvo, ka ukraiņu karavīrs Rīgā kādu nogalinājis.
Saskaņā ar ziņojumu Krievijas maigās varas izplatīšanā iesaistīta ar Starptautiskā krievu valodas pasniedzēju organizācija. Tās dalībnieks ir arī Latvijas krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācija. Tās mājaslapa tagad Latvijā ir bloķēta.