2003. gada 5. oktobrī grizlilācis Aļaskas mežā burtiski aprija lāču entuziastu un pētnieku Timotiju Treidvelu un viņa draudzeni Eimiju Hugenardu. Uzbrukums tika iemūžināts šermuļus uzdzenošā audioierakstā.

Jau kopš brīža, kad cilvēks barības ķēdē ieņēma augstāko vietu un kļuva par visu dzīvnieku karali, mēs esam centušies pierādīt, ka nemaz tik daudz no dzīvniekiem neatšķiramies, proti, ka atšķirība starp cilvēku un zvēru ir tikai šķietama, jo dziļi iekšienē mēs visi esam dzīvnieki. Dzīvnieku antropomorfisma pasaulē eksistē daži, kuri patiesi šo līniju starp dzīvnieku un cilvēku ir padarījuši blāvāku, tomēr nereti kļūstot par skarbu atgādinājumu tam, ka dzīvnieks tomēr nav cilvēks.

Rojs Horns un Montekors – baltais tīģeris, kas Hornu gandrīz līdz nāvei saplosīja uz skatuves. Bruno Zēnders, kurš nosala līdz nāvei starp pingvīniem Antarktīdā. Stīvs Ērvins, kurš, filmējot dokumentālo filmu, mira no dzeloņrajas dzēliena krūtīs. Tie ir tikai daži no šiem skarbajiem atgādinājumiem. Starp tiem ir viens, kas dzīvnieka neprognozējamo dabu ataino visspilgtāk, – Timotija Treidvela un viņa draudzenes nāve grizlilāča nagos Aļaskā.