Latvijas Radio Arodbiedrības valde atklātā vēstulē skaidro savu viedokli par sabiedrisko mediju apvienošanu (2)

Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam

LR Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai

LR Ministru prezidentei Evikai Siliņai

Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam

Kultūras ministrei Agnesei Loginai

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Leilai Rasimai

Saeimas frakcijām:

Frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai

Frakcijai “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”

Frakcijai "Nacionālā apvienība"

Frakcijai “Stabilitātei!”

Frakcijai PROGRESĪVIE

Frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ

Atklātā vēstule par sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un LTV – apvienošanu.

2023. gada 6. decembrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) – apvienošanu. Tā paredzēta no 2025. gada 1. janvāra. Balsošana trešajā, galīgajā lasījumā, vēl nav notikusi, tāpēc pirms tās vēlamies vērst atbildīgo amatpersonu un Saeimas deputātu uzmanību uz apvienošanas procesa nepārdomātību, neizdarībām un fundamentāliem riskiem. Līdz šim par to informējām sabiedrisko mediju tiešo uzraugu SEPLP, kas arī ir šī procesa virzītājs, bet, diemžēl, neizprotamu motīvu vadīti, padomes locekļi visus ierosinājumus, risku uzsvērumus un argumentus izvēlas ignorēt.

Vispirms vēlamies atgādināt, ka LTV un LR nav vienkārši kapitālsabiedrības, kuru apvienošanai izšķirošais arguments var būt iespēja mazināt administratīvās vai citas izmaksas un tādējādi panākt valsts līdzekļu ekonomiju. Jebkurā procesā, kas skar sabiedriskos medijus, jāpatur vērā to pastāvēšanas virsuzdevums – kvalitatīva žurnālistika un sabiedrības interešu aizstāvība. Abos medijos strādā žurnālisti, kuru profesionālā misija ietver uzdevumu neklusēt, bet gan informēt sabiedrību par rīcību, kas kaitē vai potenciāli var kaitēt tās interesēm. Šobrīd, redzot, kā tiek virzīta mediju apvienošana, SEPLP ignorējot pašu izstrādātajā un, vismaz teorētiski, apvienošanas pamatā joprojām esošajā koncepcijā izvirzītos mērķus, uzskatām par pienākumu par to ziņot.

Pašreizējais apvienošanas process nenodrošina SEPLP 2022. gadā izstrādātajā “Koncepcijā par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību” definēto sabiedrisko mediju apvienošanas mērķu sasniegšanu. Koncepcijā plānotie mērķi ir izcilas kvalitātes saturs, atbilstošs finansējums (finansējumam sabiedriskajiem medijiem jāsasniedz vismaz 0,16% no IKP jeb Eiropas vidējo līmeni), modernas tehnoloģijas un infrastruktūra. Izcilas kvalitātes saturs ir mērķis, kas arī šobrīd ir jānodrošina atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam pieejamo finanšu ietvaros. Finansējums 0,16% no IKP apmērā vidējā termiņā nav plānots, bet par tehnoloģiju un infrastruktūras uzlabojumiem nav nekāda konkrēta piedāvājuma vai detalizācijas. Mulsina arī fakts, ka jau šobrīd SEPLP uzskata, ka LR ir jāpakārtojas un jāpielāgojas LTV vajadzībām un tehnoloģiskajiem risinājumiem satura veidošanas jomā, lai gan audio un skaņas apstrādei ir nepieciešami atšķirīgi risinājumi; kritēriji un veids, kā tiek gatavots audio vai video sižets ir atšķirīgi. Vispārpieņemtajā praksē televīzijā skaņas kvalitātei ir citi parametri un tā nav svarīgākais elements (to bieži vien var pamanīt, piemēram, paklausoties raidījumu “Krustpunktā” radio tiešraidē un vēlāk televīzijas atkārtojumā). Un tas ir tikai viens, ar darba tehnisko pusi saistīts bažu avots, kas iekļaujas plašākā kontekstā par iespējamu Radio saturiskās un redakcionālās daudzveidības un medija identitātes nivelēšanu, liekot tos televīzijas tehnisko un profesionālo standartu „Prokrusta gultā”. Savukārt, runājot par iespējamo ietaupījumu uz administratīvo izmaksu rēķina, LR tās jau šobrīd ir tikai 4% apmērā no apgrozījuma, kas ir stipri zem mediju biznesā vidējiem 14%.

Lai arī koncepcijā SEPLP uzsver, ka ekonomiskais pamatojums un ieguvums abu mediju apvienošanai ir vien tad, ja ir prognozējams sabiedriskā medija finansējums (piesaistīts budžetam) UN viena apvienotā medija ēka, neviens no šiem nosacījumiem pašreizējā apvienošanas procesā NETIEK izpildīts. Nav pat plāna, kad un kā tas varētu notikt.

SEPLP izstrādātajā koncepcijā paredzētais mērķis par finansējumu sabiedriskajam medijam 0,16% no IKP nav sasniegts, tāpat arī nav izstrādāts mehānisms, kas nodrošinātu neatkarīgu un prognozējamu finansējuma modeli. 2024. gada valsts budžetā ir iekļauts solījums turpmākajos trīs gados finansējumu piešķirt vidēji 0,12% no IKP apmērā. Tas neatbilst patiesībai, jo daļa finansējuma ir paredzēta no 74. resora līdzekļiem, kas vēl būs jāiegūst. Tādejādi faktiskais budžeta līdzekļu palielinājums šobrīd ir 0,1% no IKP. Piedevām papildu finansējums „iezīmēts” vien turpmākajiem trīs gadiem. Kas būs pēc tam, par to izskan vien pieņēmumi.

LR arodbiedrībai un darbiniekiem kopumā trūkst skaidrības par to, kā apvienošanās varētu ietekmēt viņu atalgojuma lielumu un attiecību pret padarīto darbu. SEPLP visās tikšanās reizēs ar Latvijas Radio darbiniekiem ir uzsvēris, ka medijā strādājošo lielākais ieguvums no apvienošanas būs vienotas darba samaksas likmes (kas nozīmētu Radio darbinieku atalgojuma palielināšanos). Tomēr līdz šim nav ne datos balstītu aprēķinu, ne citu dokumentu, kas šo vairakkārt izteikto apgalvojumu apstiprinātu. Latvijas Radio arodbiedrībai nemaz nav zināms, kāda ir atalgojuma sistēma un algu lielums LTV. Turklāt SEPLP tikai pēc Saeimas balsojuma 2. lasījumā ar pieaicinātas auditorkompānijas KPMG Baltic SIA palīdzību mēģināja izprast un saņemt rekomendācijas abu mediju atlīdzības sistēmu pilnveidei pēc apvienošanas. Diemžēl arī šīs kompānijas prezentācija nepārliecināja, ka SEPLP ir saprotams, kurp virzīties šai aspektā un vai finansējuma tam pietiks. Vienīgā reālā rekomendācija, kas ir saņemta, ir, ka, tā kā LR ir trīs darbinieku amatu grupas – radošie, tehniskie un administratīvie, bet LTV – 4, tad LR administratīvo darbinieku grupa jāsadala administratīvajos un atbalsta darbiniekos. Konkrēta analīze un rekomendācijas par atalgojuma atšķirībām un priekšlikumi atalgojuma sistēmu tuvināšanai nav sagatavoti.

Trūkst jebkādas skaidrības par to, kā tiks veidots un sadalīts apvienotā medija budžets infrastruktūras uzturēšanai un kā plānots attīstīt šo infrastruktūru. Abu mediju ēku uzturēšanas izmaksas SEPLP koncepcijā piesauktas kā nozīmīgākā un primāri risināmā problēma, lai mediju apvienošanai būtu ekonomiskais pamatojums. Taču līdzekļi jaunas sabiedriskā medija ēkas būvniecībai valsts budžetā nav paredzēti, valstī ir citas (visnotaļ akūtas) prioritātes. Kā bija vērojams 04.12.2023. LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, LTV infrastruktūra un tehnoloģijas ir katastrofālā stāvoklī, tādejādi, šobrīd veicot LR un LTV apvienošanu, visticamāk investīciju līdzekļi no kopējā apvienotā sabiedriskā medija budžeta tiks novirzīti LTV situācijas saglābšanai, jo LR, kas atrodas vēsturiskā ēkā, nepārtraukti no salīdzinoši niecīgā budžeta ir spējis investēt tās uzturēšanā (atjaunotas studijas, nomainīti logi, uzlabota darbinieku darba vide u.c) un, pateicoties saimnieciskai rīcībai, atrodas labākā situācijā. Tomēr tas nenozīmē, ka Radio ēkā nav nepieciešams turpināt veikt uzlabojumus. Turklāt, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un ekonomisko situāciju Latvijā, turpmākās izmaksas ir neprognozējamas un ar tendenci pieaugt. Ir saprotama un atbalstāma LTV darbinieku vēlme pēc mūsdienīgas, kvalitatīvas darba vides, bet aprēķinu un skaidrības, kā tas ir realizējams, joprojām nav. Te jāpiebilst, ka SEPLP kā procesa virzītājam ir grūti uzticēties, jo viedoklis tiek mainīts nepārtraukti – atkarībā no tā, kādai auditorijai tas tiek pausts. Piemēram, attiecībā uz sabiedrisko mediju ēku, koncepcijā un LTV 04.12.2023. raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” kā padomes atbalstītais variants tiek minēta jauna sabiedriskā medija ēkas būvniecība, savukārt, SEPLP un LR darbinieku tikšanās reizē 28.11.2023. tika pausts viedoklis, ka Radio ēka ir jāsaglabā medija rīcībā.

Nav perspektīva redzējuma par sabiedrisko mediju satura attīstību un tā virzīšanu tīmekļa vidē. Kā viens no elementiem sabiedriskā medija stiprināšanā tiek norādīta gan LTV, gan LR veidotā satura plaša pieejamība internetā. SEPLP norāda, ka liela daļa abu sabiedrisko mediju izmaksu tiek veltītas satura digitalizācijai, jo, darbojoties atsevišķi, jānodrošina ar attiecīgām tehnoloģijām abi mediji. Tas ir tiesa, bet pastāv risinājums, ko SEPLP līdz šim ir ignorējis. Latvijas Radio saskata problēmas sava orģinālsatura izvietošanā sabiedrisko mediju portālā LSM. Vairākkārt tiekoties ar SEPLP, esam aicinājuši padomi pievērsties sabiedrisko mediju portāla LSM darbības uzlabošanai – gan stiprināt tā kapacitāti, gan izstrādāt tā darbības vadlīnijas. Joprojām neesam sadzirdēti. Atgādināsim, ka šis portāls tika izveidots, lai abu mediju orģinālsaturs būtu laikus un kvalitatīvi pieejams digitālajā vidē. Šobrīd tas nenotiek vai notiek daļēji. Patiesībā portāls LSM darbojas teju kā trešais sabiedriskais medijs, kuram LR un LTV veidotā satura virzīšana tīmekļa vidē, dažkārt šķiet, nav primārais uzdevums. Atrisinot šo jautājumu, ekonomiskais un kvalitātes ieguvums no digitālās platformas darbības būtu tūlītējs.

Ir redzams, ka SEPLP vadītā sabiedrisko mediju apvienošana tiek īstenota pašmērķīgi, bez vajadzīgajām rūpēm un izpratnes par procesa līdzsvarotu gaitu un divu uzņēmumu ar atšķirīgu organizācijas kultūru apvienošanu. Faktiskās problēmas, riski un finansiālās nepieciešamības, kas izriet no apvienošanās procesa, lielā mērā paliek ārpus lēmumu pieņēmēju redzesloka. Rodas iespaids, ka procesa virzītāji vadās no izjūtas: „Darām, un tad jau redzēs, kas sanāks!” Netiek ņemts vērā tas, ka apvienošana neizbēgami uz laiku destabilizēs sabiedriskā medija darbību, ka darbinieku laiku un enerģiju nāksies pastiprināti veltīt uzņēmuma iekšējo problēmu risināšanai, nepietiekami pārdomātā un izplānotā procesa radīto nebūšanu kompensēšanai, līdz ar to laupot tos profesionālo uzdevumu veikšanai (pie tam nepavisam nav skaidrs, cik ilgs varētu būt šāds salāgošanās posms, bet reformu gaita izglītības un medicīnas sfērās šai ziņā neveicina īpašu optimismu). Tādējādi zināmu laika periodu sabiedrisko mediju sfērai tiek radīta pastiprināta ievainojamība, un tas notiek laikā, kad daudzkārt palielinājušies globālas un reģionālas destabilizācijas riski, samērā netālu no Latvijas robežām notiek karš, pastāv nepārprotama agresorvalsts Krievijas vēlme ietekmēt situāciju mūsu valstī. Tiek ignorēta arī elementārā patiesība, ka divus paralēli strādājošus medijus ar atsevišķām tehniskajām sistēmām un infrastruktūru ir grūtāk pakļaut triecienam nekā vienu. Rezumējot – mūsuprāt, šis nav īstais brīdis, lai īstenotu sabiedrisko mediju apvienošanu.

Tāpat informējam, ka LR organizētajā darbinieku iesaistes un apmierinātības pētījumā, kurā piedalījās 211 no 295 darbiniekiem, pārliecinošs vairākums pauda viedokli, ka apvienošanās rezultātā netiks izveidots spēcīgs sabiedriskais medijs un viņiem nav izprotama šī pasākuma jēga. 84% Radio darbinieku neatbalsta sabiedrisko mediju apvienošanu, turklāt 91% uzskata, ka Valsts budžeta deficīta mazināšanas apstākļos, kad hroniski trūkst jau apsolīto līdzekļu izglītības, medicīnas un kultūras nozarēm, apvienota sabiedriskā medija vajadzībām nepieciešamais finansējums netiks nodrošināts. Arodbiedrība, kas pārstāv Latvijas Radio darbinieku intereses, nevar atbalstīt sabiedrisko mediju apvienošanu, ja tai ir tik neliels atbalsts Radio darbinieku vidū.

Aicinām politiķus atlikt grozījumu SEPLPL skatīšanu 3. lasījumā, veidot ne tikai diskusiju pēc būtības, bet arī iedziļināties jautājumā, vai šis ir piemērots laiks un veids sabiedrisko mediju apvienošanai; izvērtēt, vai SEPLP ir kvalitatīvi veicis visus sev uzticētos pienākumus sabiedrisko mediju darbības nodrošināšanā un apvienošanas sagatavošanā.

Latvijas Radio Arodbiedrības valde:

Edgars Kupčs

Ilga Auguste

Evija Unāma