Valdība otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos Ministra kabineta noteikumus, kas nosaka bezemisiju vilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādei pieejamo finansējumu un projekta īstenošanas nosacījumus.
Valdība apstiprina noteikumus bateriju elektrovilcienu iegādei (1)
Bateriju elektrovilcienu iegāde plānota Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros. Kopējais pieejamais finansējums ir 21 287 963 eiro, tai skaitā ES fondu finansējums 18 094 768 eiro un nacionālais finansējums 3 193 195 eiro.
Plānota vismaz divu jaunu bateriju elektrovilcienu iegāde ar 180 sēdvietām katrā elektrovilcienā.
Bateriju elektrovilcienus iegādāsies, lai stiprinātu dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru, kā arī uzlabotu pasažieru pārvadājumu kvalitāti un pieejamību, norāda SM. Tāpat tiks nodrošināta labāka pasažieru dzelzceļa transporta integrācija kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā.
Bateriju elektrovilcieni nodrošinās pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās, tādējādi uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti, komforta līmeni, padarot to pieejamāku un patīkamāku iedzīvotājiem, skaidro SM, piebilstot, ka šādi mūsdienīgi vilcieni ir klusāki un mazāk piesārņo apkārtējo vidi.
Bateriju elektrovilcieni ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto baterijās uzkrāto enerģiju. To priekšrocības - nav nepieciešamas lielas investīcijas elektrificējot līnijas ar nelielu kustības intensitāti un vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums. Iegādājoties bateriju vilcienus un modernizējot dzelzceļa infrastruktūru, plānots pakāpeniski nomainīt vecos dīzeļvilcienus.
Bateriju vilciens pa neelektrificētu dzelzceļa līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 kilometrus, pēc tam vilcienam ir nepieciešama baterijas uzlāde. To var nodrošināt, izveidojot uzlādes "stacijas", kur bateriju uzlāde varētu ilgt maksimums līdz 25 minūtēm. Tāpat bateriju uzlāde notiek vilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem, tāpēc garākos neelektrificētos maršrutos ir jāizveido elektrificētas zonas, lai veiktu visu maršruta ceļu.
Jau ziņots, ka Autotransporta direkcija (ATD) 2023.gada novembrī izsludinājusi iepirkuma konkursa otro kārtu deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādei.
ATD informē, ka atklātā konkursa pirmajā kārtā visi trīs konkursa kandidāti - Spānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles", Čehijas personu apvienība "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" un Polijas "Stadler Polska" - tika atzīti par atbilstošiem konkursa nolikumā noteiktām prasībām un otrajā kārtā tiek aicināti iesniegt savus piedāvājumus BEMU iegādei līdz 2024.gada 1.martam.
Tāpat ATD norāda, ka, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu un Latvijas valsts budžeta finanšu resursus, paredzēts iegādāties deviņas pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienības, taču iepirkuma dokumentācijā ir paredzēta iespēja papildu finanšu iespēju rašanas gadījumā iegādāties vēl papildus vienības.
Paredzēts, ka jaunie bateriju elektrovilcieni kursēs maršrutos Bolderāja-Rīga-Sigulda, Rīga-Madona un Rīga-Dobele, taču iespējami arī citi maršruti, piemēram, perspektīvā aptverot arī citus galamērķus, kā Cēsis, Valmiera un citas pilsētas.
Tādējādi ATD norāda, ka tuvāko gadu laikā tiks ne tikai būtiski uzlabotas ērtības pasažieriem un mobilitātes ātrums, bet arī nodrošināts videi draudzīgāks transports zemu trokšņa līmeni.
ATD atklātu konkursu par deviņu jaunu akumulatoru bateriju elektrovilcienu piegādi izsludināja 2022.gada aprīlī, bet 2022.gada augustā ATD ziņoja, ka iepirkumā par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi otrajai kārtai izvirzīti trīs pretendenti - Spānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles", Čehijas personu apvienība "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" un Polijas "Stadler Polska".
Savukārt 2023.gada martā valdība atbalstīja akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādei nepieciešamo priekšfinansējumu līdz 74,4 miljoniem eiro, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) segšanai nepieciešamo 15,624 miljonu eiro piešķiršanu Satiksmes ministrijai (SM) no valsts budžeta pēc vajadzības līdz 2026.gada beigām.
Plānots, ka septiņi ar Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna atbalstu iegādātie vilcieni tiks piegādāti līdz 2026.gada beigām un kursēs Rīgā un Pierīgā, savukārt vēl divu vilcienu iegāde tiks līdzfinansēta no ES fondu 2021.-2027.gada finansējuma, tostarp Kohēzijas fonda finansējuma, un tos varēs izmantot neelektrificētajās līnijās.