Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Katastrofāls trieciens: aprēķināti ekonomiskie zaudējumi Taivānas kara gadījumā (7)

Raksta foto
Foto: AFP / Scanpix

Lielākais karš Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām, globālā finanšu krīze 2008.-09. gados un kovida pandēmija var nobālēt to zaudējumu priekšā, kādus ekonomika var pieredzēt gadījumā, ja Ķīna lems ar spēku pievienot sev Taivānu. Tā kā uz šīs salas atrodas lielākā daļa moderno mikroshēmu ražotņu, to piegāžu pārtraukšana būtu katastrofāls trieciens visas pasaules rūpniecībai.

“Bloomberg Economics” speciālisti izskatījuši divus scenārijus, kuros Ķīna var mēģināt iegūt kontroli pār Taivānu. Pirmais scenārijs ir atklāts Ķīnas Bruņoto spēku iebrukums Taivānā, kas automātiski nozīmētu arī ASV ieraušanu karā. Otrais scenārijs – Ķīnas īstenota Taivānas blokāde.

Konflikta pirmajā gadā pirmā scenārija gadījumā ekonomisko zaudējumu aprēķins iegūts, ņemot vērā vairākus faktorus – Taivānas tirdzniecība ar pārējo pasauli pilnībā apstājas; ASV un Ķīnas savstarpējā tirdzniecība apstājas; ASV un Ķīnas sabiedrotie nosaka abpusējus 50% muitas nodokļus; par 80% krītas Japānas, Dienvidkorejas un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) tirdzniecības apgrozījums.

Tā rezultātā pasaules ekonomikas apjoms varētu samazināties par 10,2% (aptuveni 10 triljoniem dolāru). Taivānas IKP varētu samazināties par 40%, Ķīnas IKP – par 16,7%, ASV – par 6,7%.

Gadījumā, ja Ķīna lems par otrā scenārija īstenošanu un veiks Taivānas blokādi ar mērķi nogriezt to no tirdzniecības partneriem, tad zaudējumi būs divas reizes mazāki nekā pirmā scenārija gadījumā. Tomēr arī tie būs būtiski, ņemot vērā, ka pasaules tirgus zaudēs Taivānas pusvadītājus, kā arī būs vērojamas lielas piegāžu ķēžu problēmas (Taivānas līcis ir viens no noslogotākajiem jūras ceļiem pasaulē).

“Bloomberg Economics” modelis paredz 100% Taivānas tirdzniecības apgrozījuma kritumu, 50% muitas nodokļus starp Ķīnu un ASV, kā arī 25% muitas nodokļus starp Ķīnu un ASV sabiedrotajiem.

Tā rezultātā pasaules IKP zaudēs 5%, Taivānas – 12,2%, Ķīnas – 8,9%, ASV – 3,3%.

Salīdzinājumam – pandēmijas un finanšu krīzes laikā globālais IKP samazinājās par 5,9%. Gadījumā, ja notiks Taivānas konflikta eskalācija, vislielākie zaudējumi pasaules ekonomikai būs no pusvadītāju trūkuma. Sektori, kas vistiešākajā veidā ir atkarīgi no mikroshēmām, cietīs vismaz sešu triljonu dolāru lielus zaudējumus.

Rūpnīcas, kas ražo datorus, viedtālruņus un citu produkciju ar mūsdienīgām mikroshēmām, vienkārši apstāsies. Smags trieciens būs automobiļu sektoram, kā arī sadzīves un citas tehnikas ražošanai. Šoks finanšu sektorā un jaunas tirdzniecības barjeras kļūs pasaules ekonomikai par papildu slogu.

Krievijas iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu atbalsts Ukrainai licis ekspertiem domāt, ka Ukrainas piemērs būs Ķīnai atturošs faktors. Tomēr Krievijas neveiksmes Ukrainā nav mainījušas Ķīnas retoriku Pekinā. Tā, piemēram, 2022. gada oktobrī Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins par vienu no svarīgākajiem punktiem ārpolitikā izvirzīja Ķīnas nacionālismu, ņemot vērā pieaugošo konkurenci ar ASV un saspringuma pieaugumu Taivānā.

Transnacionālās kompānijas sāka parādīt “eksplozīvu” interesi par potenciālo krīzi Taivānā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, sacīja “Bloomberg” eksperts Džūds Blanšets. Pēc viņa vārdiem, šī tēma tiek pacelta 95% gadījumu, kad tiek konsultētas starptautiskās kompānijas.

Svarīgākais
Uz augšu