“Bloomberg Economics” modelis paredz 100% Taivānas tirdzniecības apgrozījuma kritumu, 50% muitas nodokļus starp Ķīnu un ASV, kā arī 25% muitas nodokļus starp Ķīnu un ASV sabiedrotajiem.
Tā rezultātā pasaules IKP zaudēs 5%, Taivānas – 12,2%, Ķīnas – 8,9%, ASV – 3,3%.
Salīdzinājumam – pandēmijas un finanšu krīzes laikā globālais IKP samazinājās par 5,9%. Gadījumā, ja notiks Taivānas konflikta eskalācija, vislielākie zaudējumi pasaules ekonomikai būs no pusvadītāju trūkuma. Sektori, kas vistiešākajā veidā ir atkarīgi no mikroshēmām, cietīs vismaz sešu triljonu dolāru lielus zaudējumus.
Rūpnīcas, kas ražo datorus, viedtālruņus un citu produkciju ar mūsdienīgām mikroshēmām, vienkārši apstāsies. Smags trieciens būs automobiļu sektoram, kā arī sadzīves un citas tehnikas ražošanai. Šoks finanšu sektorā un jaunas tirdzniecības barjeras kļūs pasaules ekonomikai par papildu slogu.
Krievijas iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu atbalsts Ukrainai licis ekspertiem domāt, ka Ukrainas piemērs būs Ķīnai atturošs faktors. Tomēr Krievijas neveiksmes Ukrainā nav mainījušas Ķīnas retoriku Pekinā. Tā, piemēram, 2022. gada oktobrī Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins par vienu no svarīgākajiem punktiem ārpolitikā izvirzīja Ķīnas nacionālismu, ņemot vērā pieaugošo konkurenci ar ASV un saspringuma pieaugumu Taivānā.
Transnacionālās kompānijas sāka parādīt “eksplozīvu” interesi par potenciālo krīzi Taivānā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, sacīja “Bloomberg” eksperts Džūds Blanšets. Pēc viņa vārdiem, šī tēma tiek pacelta 95% gadījumu, kad tiek konsultētas starptautiskās kompānijas.