Valainis: Valsts naftas produktu drošības rezerves paredzēts 100% apjomā uzglabāt Latvijas teritorijā

Ministrs skaidroja, ka vecajā modelī, kad valsts pirka iespēju vajadzības gadījumā nopirkt nepieciešamo naftas produktu daudzumu, šo drošības rezervju iegādes cena nemitīgi auga - 2021.gadā tam bija nepieciešami 17,68 miljoni eiro, 2022.gadā - 29,28 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 92,5 miljoni eiro.

Valainis sacīja, ka par to maksāja Latvijas degvielas lietotāji, jo izmaksas bija iekļautas degvielas cenā, un pērn tie bija plus pieci centi litrā pie degvielas cenas. Šogad, nemainot modeli, tie jau būtu bijuši vairāk nekā septiņi centi litrā.

Pakāpeniski, no šī gada sākot rezervju iegādes modeļa maiņu, plānots, ka šogad rezervju iegādes uzcenojums degvielas cenā nepārsniegs 2023.gada līmeni, bet līdz 2028.gadam, kad 100% naftas produktu drošības rezervju būs valsts īpašumā, šie pieci centi no degvielas cenas pazudīs, skaidroja Valainis.

Šogad nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apmērs ir 356 191 tonna, plānots iegādāties 54,7% no nepieciešamā apjoma.

Pēc vecā modeļa jeb atliktās piegādes sistēmas Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šogad iegādāsies 123 615 tonnas jeb 34,7% no nepieciešamā apjoma. Plānotās izmaksas ir 47 042 949 eiro.

Savukārt pēc jaunā modeļa SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") šogad izsludinās iepirkumu, kurā plānots iegādāties 71 238 tonnas jeb 20% no kopējā nepieciešamā apjoma, un plānotās izmaksas ir 72 miljoni eiro.

Valainis uzsvēra, ka no 2026.gada jaunā modeļa izmaksas kļūs ievērojami zemākas, bet no 2028.gada būs jāmaksā tikai 100% valsts īpašumā esošo naftas produktu drošības rezervju uzturēšanas izmaksas.

"Possessor" valdes loceklis Kaspars Kociņš sacīja, ka turpmāk "Possessor" varēs rotēt rezerves - tos naftas produktus, kuriem derīguma termiņš tuvosies beigām, nodos esošajiem vairumtirgotājiem un piegādātājiem izplatīšanai mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, pretī saņemot "svaigu" naftas produktu rezervi.

Valainis piebilda, ka valsts naftas produktu drošības rezerves paredzēts 100% apjomā uzglabāt Latvijas teritorijā, maksimāli diversificējot gan uzglabātājus, gan uzglabāšanas ģeogrāfiskās vietas.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz noteikt drošības rezervēs nepieciešamo pastāvīgi uzturamo naftas krājumu apjomu.

EM norāda, ka drošības rezervēs pastāvīgi uzturams naftas krājumu apjoms, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.

Minētā kārtība paredz minimālo drošības rezervju apjomu, no kā izriet Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras (CKUS) tiesības veidot un uzturēt drošības rezerves arī lielākā apjomā.

No 2024.gada 1.janvāra SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārņem CKUS funkcijas. Vienlaikus paralēli šim noteikumu projektam virzīts likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", ar kuru no 2024.gada 1.janvāra tiek ieviests jaunais drošības rezervju pārvaldības modelis.

EM norāda, ka Latvijas naftas produktu drošības rezerves tiek veidotas atbilstoši Eiropas Padomes direktīvai, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas vai naftas produktu obligātas rezerves. Direktīva paredz, ka dalībvalstis var izveidot CKUS, kuru galvenais mērķis ir iegādāties, uzturēt un pārdot naftas krājumus šīs direktīvas nolūkā vai lai ievērotu starptautiskus nolīgumus par naftas krājumu uzturēšanu.

Noteikumu projektā iekļauta pakalpojumu maksas aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība. Pakalpojumu maksa ir maksājama par brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto naftas produktu tonnu.

Vienlaikus pakalpojuma maksu maksā komersanti, kas saņēmuši licenci apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, reģistrēta saņēmēja darbībai, naftas produktu vairumtirdzniecībai, naftas produktu mazumtirdzniecībai, kā arī ja komersanti naftas produktus no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai trešajām valstīm ieved Latvijā savam patēriņam.

Tādējādi pakalpojumu maksā tie paši jomas komersanti, kas līdz šim ir maksājuši valsts nodevu. Komersanti pakalpojuma maksu maksā reizi mēnesī līdz mēneša 25. datumam par iepriekšējo kalendāra mēnesi, ņemot vērā pakalpojuma maksas likmi 91,26 eiro.

Plānotās kopējās drošības rezervju izmaksas 2024.gadam ir 119,015 miljonu eiro apmērā, tostarp iekļaujot izmaksas par drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu izveidi 47,043 miljonu eiro apmērā, kā arī izmaksas par naftas produktu iegādi valsts īpašumā 60,339 miljonu eiro apmērā, un izmaksas par infrastruktūru un loģistiku, kas nepieciešama drošības rezervju uzglabāšanai un pārvaldībai 11,633 miljonu eiro apmērā.

EM norāda, ka 2024.gadā tiek plānots iegādāties valsts īpašumā 20% no kopējām naftas produktu drošības rezervēm, kas veido 60,339 miljonus eiro.

Minētais provizoriskais izmaksu apmērs noteikts, pamatojoties uz veiktajiem tirgus izpētes rezultātiem un CKUS sniegto informāciju par administratīvām izmaksām, veicot tai noteiktos uzdevumus.

Vienlaikus prognozētais kopējais brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto naftas produktu apjoms 2024.gadā veido 1,304 miljonus tonnu.

Minētā prognoze 2024.gadam noteikta, par pamatu ņemot vēsturiskos datus par brīvā apgrozījumā, realizētiem un izlietotiem naftas produktiem 2021., 2022. un 2023.gadā.