Lielais vēlēšanu gads ir sācies, un arī Taivānā (jeb oficiāli Ķīnas Republikā) šīs nedēļas nogalē gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tā kā par stratēģiski svarīgā salu arhipelāga vadību cīnās gan līdzšinējās valdības pārstāvji, gan Ķīnas Tautas Republikai (ĶTR) relatīvi draudzīgāki politiskie spēki, vēlēšanu rezultāts noteiks salas turpmākās attiecības ar ASV un ĶTR, un līdz ar to ietekmēs arī šo abu lielvalstu savstarpējo dinamiku.
Taivānu kā neatkarīgu valsti atzīst tikai 13 citas pasaules valstis. Tomēr tās statuss ir būtisks attiecību saspīlējuma iemesls starp divām Klusā okeāna lielvarām – Ķīnas Tautas Republiku un ASV. Taivāna pēdējos 30 gadus ir bijusi spilgts demokrātisko vērtību paraugs ar spēcīgu pilsonisko sabiedrību un lielu vēlētāju aktivitāti, tāpēc tās noturību pret totalitārās Ķīnas Tautas Republikas spiedienu atzinīgi novērtē ASV. Kaut gan ASV nav skaidri noformulējušas savu atbildes reakciju gadījumam, ja ĶTR uzbruktu Taivānai, Taivānas autonomiju lielā mērā ir sargājuši ASV sniegtie aizsardzības solījumi. Turklāt ASV jūras spēkiem ir lielas bāzes daudzviet Klusajā okeānā, tostarp Austrālijā un Japānā, tādēļ potenciālas ĶTR provokācijas pret Taivānu var strauji izvērsties par plašu reģiona konfliktu ar atbalsi visā pasaulē.