No zvaigznēm līdz raganu medībām

Negācijas ir skārušas arī manu "burbuli", un tas sākās ar "Michellin" restorānu ceļveža rezultātu paziņošanu. Man, loģiski domājot, liekas, ka visiem mums būtu jāpriecājas un jālepojas par mūsu tautiešiem, kas, pat izejot caur četru gadu krīzi (pandēmija, karš Ukrainā un tā ietekme uz nozari), ir spējuši sevi izcili parādīt un iekļūt pasaules gastronomijas elitē ar savu darbu un savu radošumu. Mums būtu jāpriecājas par tiem gastronomijas tūristiem, kuri, pateicoties novērtējumam, pie mums atbrauks, iztērēs naudu gan ceļā, gan viesnīcās un restorānos, gan iepērkoties un apmeklējot kultūras pasākumus.

Bet… Mēs nepriecājamies, mēs rīkojam raganu medības un publisku izrēķināšanos ar visiem, kuri ir pieminēti "Michellin" ceļvedī. Laureāti jau ir sagaidījuši visas iespējamās inspekcijas, kas, kā mūsu valstī pierasts, nenāk "konsultēt vispirms", bet nāk "atrast un sodīt". 

Laureātu vārdi tiek publiski locīti visos veidos un izgaismoti viņu nodokļu parādi kā nāves grēki. Nodokļu parādi, kas ir saskaņoti ar Valsts ieņēmumu dienestu un tiek maksāti pēc grafika. Parādi, kas ir normāls uzņēmējdarbības process, kas tiek risināti pēc noteikta plāna, un tā tas notiek ļoti daudzos dažādu nozaru uzņēmējos.

Mīļie draugi, mēs, nozares asociācijas, Latvijas Restorānu biedrība, LVRA, LTA un citas jau 6 gadus runājam par to, ka nozare sauc pēc palīdzības, ka nodokļu slogs (2. augstākais PVN ēdināšanas nozarei Eiropas Savienībā un augstākie darba spēka nodokļi Baltijā) ir par lielu. Pirms 6 gadiem, vēl krietni pirms pandēmijas, tā laika finanšu ministre izveidoja darba grupu, kurā piedalījās augsta līmeņa Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, kā arī nozares asociācijas. Darba grupa secināja, ka labākais risinājums nozares sakārtošanai un problēmu risināšanai ir PVN likmes samazināšana.

Ja nākamie finanšu ministri ir izvēlējušies izlikties, ka viss ir pilnīgā kārtībā, ka tas, ka nozares nodokļu parāds pandēmijas laikā ir uz pusi pieaudzis ir absolūti ok, ka nekas nebūtu jāmaina. Visi turpina izlikties, ka viss ir skaisti, izņemot mūs, nozari, kas turpina runāt par problēmām un iespējamiem risinājumiem.

Ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds ir sasniedzis 44,2 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas jeb 2020. gada sākumā – šī summa ir radusies Covid vai pēc-Covid laikā, tātad tā nav uzņēmumu sistemātiska attieksme.

Būtiski vērst uzmanību, ka šajā summā ir iekļauti gan atliktie, gan kārtējie nodokļu parādi.

Tik vēršu uzmanību uz to, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.pants nosaka: "Lemjot par rakstveida piekrišanas izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, nodokļu administrācija ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslu un apmēru, kā arī vērtē nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazinājuma vai nodokļu prasījuma, vai kārtējo nodokļu maksājumu summas samaksas sadalīšanas termiņos, termiņa pagarināšanas vai termiņa atlikšanas uz laiku lietderību, samērīgumu, nodokļu maksātāja tiesiskās intereses, kā arī sabiedrības intereses kopumā."

Līdz ar to, vēlos tik atgādināt, ka nozares uzņēmumu esošā sarežģītā situācija ar nodokļu parādiem (kas ir sekas krīzes apstākļiem, kam nozare ir gājusi cauri nu jau pēdējos 4 gadus), nevar tikt uzskatīta par pārkāpumu, jo pat likums nosaka, ka pakāpeniska nodokļu nomaksa ir atļauta, ņemot vērā gan nodokļu maksātāja tiesiskās intereses, gan arī sabiedrības intereses kopumā.

Ja uzņēmums ir vienojies ar VID par atliktu nodokļu nomaksu jeb grafiku, kā ietvaros nodokļi tiek nomaksāti, un – uzņēmums pilda šo vienošanos, ir nekorekti šādus uzņēmējus saukt par nodokļu nemaksātājiem un graut viņu reputāciju, tostarp – sadarbības partneru acīs.

Turklāt – virkne uzņēmumu gada laikā nomaksā daudz lielāku summu kā atmaksas grafikos iekļautās summas. Ja šī summa tiktu pieprasīta no uzņēmuma nekavējoties – tas radītu būtiskas apgrozāmo līdzekļu plūsmas problēmas un var ietekmēt to darbību un izaugsmi

Šai negāciju sniega bumbai veļoties pāri talantīgu, foršu un Latvijai lojālu cilvēku galvām ir sāpīgs iznākums – zaudēts bizness, vēlme visu šeit pamest un aizbraukt no Latvijas.

Nedēļas nogalē trīs uzņēmēji man teica, ka brauks prom (viens no tiem jau daļēji ir pārcēlies uz Spāniju).

Ja šīs skaudības pamatā ir it kā lielā summa, ko LIAA ir iztērējusi par Latvijas dalības gada maksu "Michelin" ceļvedī, tad jāsaka, ka tā ir absolūti adekvāta summa un ir 5% no pieminēto restorānu nodokļos nomaksātās summas. Menedžmenta un mārketinga grāmatās Jūs atradīsiet ieteikumus 5% no apgrozījuma tērēt mārketingam, ja vēlaties darboties veiksmīgi un ilgtermiņā. Un šeit ir runa ne tikai par nozares mārketingu, bet Latvijas mārketingu pasaulē.

Kāpēc mēs nevaram priecāties par mūsu uzvarām sportā, kultūrā, gastronomijā, zinātnē? Kāpēc mums ir "jānorok" vienam otrs?

Cerībā, ka šogad Latvija kļūs labāka, draudzīgāka un turīgāka valsts, novēlu visiem laimīgu jauno gadu!