AM un NBS sadarbībā ar citām ministrijām strādā pie plāna austrumu robežas nostiprināšanai

IeM vadības pārstāvis atzīmēja, ka ilgtermiņā nav novērotas būtiskas izmaiņas attiecībā uz aizdomīgu aktivitāšu apjomu. Bekmanis arī minēja Latvijas vairākas drošības iestādes, kuras seko kritiskās infrastruktūras aizsardzības līmenim.

IeM amatpersona par šo jautājumu apakškomisijas sēdē izteicās atbilstoši apakškomisijas vadītāja Jāņa Vucāna (ZZS) sniegtajai informācijai, ka visu Baltijas valstu deputāti Baltijas Asamblejas (BA) attiecīgajā komitejā rosinājuši spriest par vienotu pieeju kritiskās infrastruktūras aizsardzībai Baltijā.

Apakškomisija atbalstīja Bekmaņa priekšlikumu, ka Latvijai BA līmenī jārosina Baltijas valstu kopīgo pozīciju drīzāk paust memoranda vai līdzīgā veidā. Tas ļautu vēlreiz uzsvērt trīs valstu kopīgos mērķus, bet reizē katrai Baltijas valstij atstātu elastību sava regulējuma noteikšanā, skaidroja IeM valsts sekretāra vietnieks, norādot uz atšķirībām regulējumā starp valstīm.

Attiecībā uz telekomunikācijām, kas atrodas zem ūdens, gan IeM, gan Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji cita starpā vērsa uzmanību, ka šīs komunikācijas dublē alternatīvi sakaru veidi.

Deputāts Uģis Rotbergs (JV) aktualizēja jautājumu par to, cik esam gatavi, lai attiecībā uz atsevišķiem infrastruktūras objektiem ātri spētu veikt nepieciešamās darbības, kas bremzētu Latvijai naidīgu spēku virzību uz priekšu valsts apdraudējuma situācijā.

AM Krīzes vadības un noturības departaments direktors Aigars Mikiško šajā kontekstā informēja, ka AM un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sadarbībā ar citām ministrijām pašlaik strādā pie plāna izstrādes austrumu robežas nostiprināšanai, ko piedāvās izskatīšanai valdībā.

Plāns paredzēs dažādu šķēršļu un citi risinājumu izmantošanu potenciālā pretinieka kavēšanai.

Saistībā ar citiem šodien skatītajiem jautājumiem - transporta savienojamību un kravu pārvadājumu pilnveidi Baltijas valstīs - apakškomisijas vadītājs Vucāns norādīja uz nepieciešamību rasts risinājumu jautājumā par kopīgajiem vēja elektrostaciju parkiem nepieciešamās infrastruktūras daļu pārvadāšanu, izmantojot ostas.

Pašlaik šajā jautājumā ir neveselīga konkurence starp Klaipēdu un Liepāju, kur katra puse koncentrējas tikai uz savām interesēm, atzīmēja politiķis, kurš aicina rast uz kopīgu attīstību vērstu risinājumu.