Kā panākt nodokļu nomaksu par iepirkumos saņemto naudu?

Kopš jauno iepirkumu direktīvu ieviešanas pagājuši 10 gadu. Eiropas Revīzijas palātas vērtējumā tās nav nesušas solītos labumus –

konkurence iepirkumos kritusies no vidēji 5 līdz 3 piedāvājumiem vienā iepirkumā un būtiski pieaudzis administratīvais slogs visiem iesaistītajiem – iepirkumi ilgst vidēji 96,4 dienas agrāko 62,5 dienu vietā.

Kopš direktīvu ieviešanas Latvijas politiķus vienmēr nomocījis arī nodokļu parādnieku jautājums. Proti, no sākta gala politiķi saredzējuši iepirkumu jomu kā to, kas stimulēs nodokļu nomaksu (nevis VID pakalpojumu kvalitāte, paredzama nodokļu politika vai viss pārējais, par ko regulāri raksta kolēģis Jānis Taukačs). Rezultātā mums šo 10 gadu laikā ir bijuši vairāki risinājumi.

Pirmkārt, joprojām spēkā esošā nodokļu parādnieku atsijāšana. Proti, divas reizes iepirkuma gaitā pasūtītājs pārliecinās, ka uzvarošajam pretendentam nav nodokļu parādu, kas lielāki par 150 eiro. Ja parādi ir, personu izslēdz no dalības iepirkumā.

Otrkārt, no 2016. līdz 2023.gadam varēja izvēlēties papildus atsijāt nodokļu normatīvu pārkāpējus. Pasūtītāji varēja izvēlēties tos administratīvos pārkāpumus nodokļu, grāmatvedības un citās jomās, par kuriem izslēgt uzņēmumus no iepirkuma. Saskaņā ar Elektroniskās iepirkumu sistēmas datiem, šo iespēju izmantoja apmēram 12% pasūtītāju, kas Finanšu ministrijas ieskatā nebija pietiekami labi. Tādēļ no 2023.gada šāda iespēja pasūtītājiem vairs nav, bet ir transformējusies obligātā profesionālās darbības pārkāpumu vērtēšanā, kuru praksē izmanto maz.

Jaunais sižetā minētais priekšlikums par nodokļu maksātāja reitinga izmantošanu uzvarošā uzņēmuma virzīšanai atkal ir jauna ideja, kas tāpat kā reitings vēl ir aprobēšanas procesā. Tomēr, ministrijai vienmēr ir bijis pieejams daudz vienkāršāks risinājums kā tuvināties 100% nodokļu nomaksai no iepirkumos saņemtās naudas – līguma prasība.

Eiropas Savienības tiesa jau 2014. gadā norādīja, ka ir tiesiski iepirkuma līgumā no uzvarējušā uzņēmuma prasīt minimālās algas maksāšanu saviem darbiniekiem un attiecīgu nodokļu nomaksu. Tiesa to sprieda par situāciju, kurā Polijas uzņēmums piedalījās iepirkumā ar šādām prasībām, bet Vācijas federālās zemes minimālās algas vietā bija plānojis maksāt darbiniekiem Polijā noteikto, daudz zemāko minimālo algu.

Šādu risinājumu jau šobrīd var ieviest arī Latvijā.

Proti, uzņēmumiem jāuztur noteikts nodokļu nomaksas līmenis visā iepirkuma līguma izpildes laikā. Tam pat nav nepieciešami likuma grozījumi – jebkurš pasūtītājs var ierakstīts un pārbaudīt šīs prasības iepirkuma līgumā jau rīt.

Nodokļu nomaksas līmeni pārbauda vai nu pēc līdzības ar izslēgšanas prasībām – nedrīkst būt vairāk kā 150 eiro. Var veidot arī smalkākus risinājumus – kontrolēt finanšu piedāvājumā norādītos atalgojumus (ko pasūtītāji regulāri prasa pakalpojumu un būvniecības līgumos), vai kontrolēt nodokļu nomaksu no minimālās algas valstī, kad sīkāka informācija pasūtītājam nav.

Ilgtermiņā pārbaudei protams nav jāapgrūtina pasūtītājs un pārbaudes izpildei jāpapildina Elektroniskās iepirkumu sistēmas funkcijas. Jau šobrīd pasūtītāji tajā pārbauda visus nodokļu parādus, un nomaksātā nodokļu informācija ir pieejama arī Lursoft datu bāzēs.

Šāda risinājuma darbībai būtiski būtu arī tas, lai pasūtītāji nekavētu maksājumu veikšanu par iepirkuma līgumā izpildīto. Klientu un Latvijas uzņēmēju vidū arvien biežāk dzirdu neapmierinātību ar šādām situācijām. Finanšu ministrijai būtu lietderīgi apzināt kavēto maksājumu skaitu un to ietekmi uz nodokļu saistību izpildi.

***

Autore vada Valsts attiecību un Publisko iepirkumu praksi zvērinātu advokātu birojā "Sorainen". Autore ir arī Publisko iepirkumu likuma komitejas priekšsēdētāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, bet šie ierosinājumi neatspoguļo oficiālu tās biedru pozīciju.