Šā gada pirmajā pusē Finanšu ministrijas ieskatā Latvijas preču eksporta kritums turpināsies

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada novembrī Latvijas preču eksporta vērtība bija 1,6 miljardi eiro, kas ir par 18,9% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gada novembri. Tādējādi preču eksports gada izteiksmē nepārtraukti samazinās kopš 2023.gada aprīļa.

Kopumā 2023.gada 11 mēnešos preču eksporta vērtība bija par 11,4% mazāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laikā periodā. FM sagaida, ka eksporta kritums tuvu 20% būs arī pērnā gada decembrī. Tādējādi 2023.gadā kopumā preču eksporta vērtības samazinājums veidos ap 11,5% līdz 12%.

Preču eksporta pārmaiņu kontekstā svarīgi raksturot arī preču importa attīstību, norāda FM pārstāvji. 2023.gada novembrī preču importa kritums bijis 14,3%. Savukārt pērnā gada 11 mēnešos preču importa vērtības samazinājums bijis lielāks par preču eksporta kritumu, veidojot 11,7% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu. Preču eksporta un importa samazinājumu pērnajā gadā galvenokārt ietekmēja straujš izejvielu cenu samazinājums, it īpaši energoresursiem un koksnei.

FM secina, ka ietekme uz ārējo tirdzniecību no eksporta krituma ir mazāka nekā ietaupījums no importa samazinājuma. Rezultātā ārējās tirdzniecības bilance 2023.gada 11 mēnešos ir uzlabojusies, preču tirdzniecības deficītam samazinoties līdz 3,932 miljardiem eiro, kas bija par 587,8 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu.

Pagājušā gada novembrī preču eksports samazinājies visās preču grupās, izņemot tekstilizstrādājumu un satiksmes līdzekļu grupu. Lielākais eksporta kritums bija fiksēts minerālproduktu grupā, eksporta vērtībai samazinoties par 48,7% jeb 115 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo mēnesi, ko ietekmēja gāzes un naftas produktu reeksporta samazinājums, kā arī elektroenerģijas eksporta samazinājums uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Minerālproduktu eksporta samazinājums izskaidro gandrīz trešdaļu no kopējā preču eksporta samazinājuma pērnā gada novembrī, un FM atzīmē, ka importa pusē minerālproduktu importa samazinājums attiecīgajā laikā periodā bija vēl lielāks.

Būtisks eksporta kritums bija fiksēts arī lauksaimniecības un pārtikas precēm, kopumā par 20,6% jeb 99 miljoniem eiro. Šo preču grupu negatīvi ietekmēja galvenokārt graudaugu eksporta samazinājums uz Spāniju, Saūda Arābiju un Āfrikas valstīm.

Tomēr vērā ņemams eksporta kritums bija arī alkoholiskajiem dzērieniem un augu eļļām. Koksnes un koka izstrādājumu eksports samazinājies par 21,5% jeb 62 miljoniem eiro gada izteiksmē. FM ieskatā negatīvi vērtējams, ka šīs grupas eksporta kritums ir visaptverošs un fiksēts visos lielākajos noieta tirgos, kā arī visiem preču veidiem, gan neapstrādātai, gan apstrādātai koksnei.

Vērtējot Latvijas preču eksporta attīstības perspektīvas, FM secina, ka 2024.gada pirmajā pusgadā ārējais pieprasījums saglabāsies zems, līdz ar to preču eksporta kritums varētu turpināties. ES dalībvalstu uzņēmēju un patērētāju ekonomiskā noskaņojuma indikators 2023.gada decembrī nedaudz uzlabojies un atbilst vidējam pērnā gada līmenim.

Tomēr noskaņojuma indekss rūpniecības un būvniecības nozarēs, kas Latvijas preču eksportam ir nozīmīgākas, joprojām atrodas ļoti zemā līmenī. FM informē, ka Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem 2023.gada ceturtajā ceturksnī arī neuzrāda uzlabojumus, kas apliecina, ka šā gada sākumā nav pamata gaidīt ārējā pieprasījuma atjaunošanos.