Siliņa: Mums atbalstīt Ukrainu ir dabīgi, jo Latvija pazīst ļaunumu

Ministru kabinetā ceturtdien arī parakstīts Latvijas un Ukrainas valdību līgums, kas regulē sadarbību tehniskās un finansiālās palīdzības jomās starp Latviju un Ukrainu. Tāpat parakstīts Ukrainas Stratēģisko nozaru ministrijas un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas kopīgais memorands.

TVNET VIDEO: atskats uz Zelenska vizīti Latvijā

Ministru prezidente tikšanās sākumā uzsvēra, ka Latvija bija, ir un būs kopā ar Ukrainu un Ukrainas tauta var paļauties uz turpmāku Latvijas militāro, politisko un finansiālo atbalstu.

"Mēs esam devuši jums savus solījumus, un mēs tos pildīsim gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, gan atbalstot jūsu ceļu uz NATO. Mums atbalstīt Ukrainu ir dabīgi, jo Latvija pazīst ļaunumu - esam piedzīvojuši padomju okupācijas režīma zvērības. Diemžēl šis pats ļaunums ir atdzimis šodienas Krievijā," sacīja Siliņa.

Viņa akcentēja, ka Ukrainas tauta ar apbrīnojamu spēku cīnās, aizsargājot savas mājas un savas ģimenes, vienlaikus arī veicot reformas, lai pievienotos Eiropas Savienībai.

Latvijas jaunā militārās palīdzības pakotne paredz ieroču, munīcijas, dronu, artilērijas, un ekipējuma piegādi Ukrainai, kā arī karavīru apmācību turpināšanu. Brīvība Ukrainā nozīmē drošību Eiropā un pasaulē.

2024.gadā Latvijas budžetā ir paredzēti līdzekļi Ukrainas rekonstrukcijai. To efektīva un lietderīga izlietošana ir uzticēta Ārlietu un Ekonomikas ministrijām. Latvijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi militārā atbalsta Ukrainai pakotni 2024.gadam, kurā ietilpst munīcija, ekipējums un karavīru apmācība.

Plānots, ka turpināsies arī Ukrainas karavīru rehabilitācija vismaz tikpat lielā apmērā kā 2023.gadā, kā arī pieredzes apmaiņa medicīnas jomā, tai skaitā mikroķirurģijas un rehabilitācijas jautājumos. Atbalsts Ukrainai turpina būt arī Latvijas starptautisko iemaksu un attīstības sadarbības prioritāte.

Foto: Volodimira Zelenska vizīte Rīgā

Ministru prezidente Zelenskim arī apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri Latvijā patvērušies no kara. Kopš 2022.gada marta Latvijā reģistrēti 52 660 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Pārrunāta arī turpmākā sankciju politika pret Krieviju, pasākumi pret sankciju politikas apiešanu, iespējas izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainas atbalstam, kā arī atbildības pieprasīšana no Krievijas par agresijas noziegumu.