Jansons: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā varētu nesamērīgi ierobežot tiesības uz vārda brīvību

Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā un tajā cita starpā paredzēts paplašināt biedrību un nodibinājumu publiskās darbības ierobežojumu loku ar ierobežojumu, kas liedz biedrībām un nodibinājumiem vērsties ne tikai pret Latvijas, bet arī pret citu demokrātisko valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, kā arī izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas, kā arī par citu demokrātisku valstu valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu.

Tiesībsargs uzskata, ka piedāvātajā redakcijā šie grozījumi varētu nesamērīgi ierobežot tiesības uz vārda brīvību. Viņš norāda, ka ir saprotams ģeopolitiskais konteksts, kādā šie grozījumi tiek ierosināti, bet jāatceras, ka par noteiktām darbībām, piemēram, bruņota konflikta finansiālu atbalstīšanu, palīdzību ārvalstij pret citu valsti vērstā darbībā, terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu un līdzīgām darbībām ir paredzēts sods Krimināllikumā, precizējot normu piemērošanas tvērumu. Attiecīgi nav šaubu, ka arī biedrībām šādas darbības nav pieļaujamas.

Satversmes 100.pants garantē vārda un izteiksmes brīvību, savukārt Satversmes 102.pants - biedrošanās brīvību. Satversmes 116.pantā ietverti leģitīmie mērķi 100.un 102.panta ierobežošanai. Saskaņā ar šo pantu minētās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Ar demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību ir jāsaprot Latvijas demokrātijas, nevis jebkuras citas demokrātijas aizsardzība. Kā norādīts Satversmes komentāros1, tad demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.panta pirmajai daļai nacionālā drošība ir valsts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte. Nepieciešamība nodrošināt šādu stāvokli attaisno atsevišķu personas pamattiesību ierobežošanu. No teiktā izriet, ka leģitīmais mērķis var būt tieši Latvijas drošības aizsardzība.

Anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un karadarbību Ukrainā, ir nepieciešams paredzēt, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 10 panta 1.1 daļā ietvertie biedrību un nodibinājumu publisko darbību aizliegumi ir attiecināmi ne tikai uz darbībām, kas vērstas pret Latviju, bet arī citām demokrātiskām valstīm. Tomēr, kā minēts anotācijā, vērtējot citu demokrātisku valstu drošības apdraudējumu, ir nepieciešams konstatēt arī potenciālu sasaisti ar Latvijas drošības apdraudējumu.

Tātad arī pats likumprojekta autors faktiski ir atzinis nepieciešamību sasaistīt rīcību ar potenciālu apdraudējumu Latvijai.

Vienlaikus tiesībsargs uzsver, ka tas līdzīgu viedokli ir paudis likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" izskatīšanā 2023.gadā, norādot, ka lojalitātes grozījumi paredz ierobežojumus vērsties ne tikai pret Latvijas demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, bet arī citām valstīm. Tas savukārt pārlieku paplašina normas potenciālās piemērošanas gadījumus, tostarp palielinot iespēju, ka tā varētu tikt piemērota pretēji tās pieņemšanas mērķim, kā arī rada riskus šāda ierobežojuma samērīgumam.

Tiesībsargs vērsa uzmanību, ka grozījumu kontekstā būtu pamatoti runāt par aizsargāties spējīgu demokrātiju, tomēr šim kontekstam attiecīgi jābūt atbilstošam konkrētajam ierobežojumam un tieši attiecināmam uz Latvijas demokrātisko iekārtu un Satversmi.

Tiesībsargs arī norādīja, ka norma varētu radīt neskaidrību par to, kuras valstis konkrētajā brīdī atbilst šiem kritērijiem. Tādējādi tiesībsarga priekšlikums bija no likumprojekta teksta izslēgt atsauci uz citām valstīm. Saeima šo priekšlikumu atbalstīja, un pieņemtajā likumprojekta redakcijā, kas stāsies spēkā 2024.gada 18.janvārī, šāda prasība nav paredzēta.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) šobrīd kopīgi ar Saeimas Juridisko biroju vērtē, vai un kādi ir iespējamie precizējumi paredzētajiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, lai neradītu šaubas par to samērīgumu.

Jau vēstīts, ka likumprojektā paredzēts liegt biedrībām un nodibinājumiem paust tādu viedokli vai veikt tādas darbības, kas var tikt kvalificētas kā vērstas arī pret citu valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību un suverenitāti. Attiecīgos grozījumus virzījusi TM.

Kā norāda parlamenta juristi, minētās likumprojekta normas skars ne tikai valstis, kuru neatkarības, teritoriālās nedalāmības un suverenitātes saglabāšana hipotētiski ir Latvijas interesēs, bet neierobežotu valstu loku.

Juridiskajā birojā vērš Saeimā par likumprojekta skatīšanu atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzmanību uz to, ka minētais ierobežojums skar Satversmes ietvertās pamattiesības un brīvības - vārda brīvība un biedrošanās brīvība -, kas var tikt ierobežotas tikai Satversmes 116.pantā minētajos gadījumos - lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

"Līdz ar to aicinām likumprojekta autorus pamatot to, vai šādam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, vai tas ar likumprojektā paredzēto ierobežojumu tiks sasniegts un vai šāds ierobežojums ir samērīgs," teikts Juridiskā biroja vēstulē komisijai.

Tā kā Satversmes 116.pantā paredzētie ierobežojumi paši par sevi nav vērsti uz citu valstu neatkarības, teritoriālās nedalāmības un suverenitātes aizstāvēšanu, ciktāl netiek aizskartas Latvijas valsts intereses, likumprojekta autori lūgti precizēt, kurš no Satversmes 116. pantā minētajiem ierobežojumiem attiecīgajās tiesību normās tiek konkretizēts.

Tikmēr TM iesniegtā likumprojekta anotācijā iepriekš skaidrots, ka izmaiņas jāveic, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kad Krievija īsteno karadarbību pret Ukrainu. Ministrija arī sniegusi sīkāku skaidrojumu, vērtējot šo normu atbilstību biedrošanās brīvībai, kas tagad minēta arī pēc likumprojekta iesniegšanas sagatavotajā Juridiskā biroja atzinumā.