Krievijas cietumi ir sākuši atvienoties no centralizētajam apkures sistēmām, ņemot vērā daudzos komunālos negadījumus reģionos, laikrakstam “Bild” pastāstīja fonda “Русь сидящая” (Cietumos sēdošā Krievija) vadītāja Olga Romanova. Pēc viņas domām, tas tiek darīts, lai piespiestu ieslodzītos doties karā.
Krievijas cietumus ziemā apzināti atstāj bez apkures, lai ieslodzītie piekristu doties karot uz Ukrainu (12)
“Šā iemesla dēļ viņi vienkārši pārtrauca apkuri, kad gaisa temperatūra bija zem nulles. Tādējādi apstākļus cietumos padarīja neciešamus, lai tur esošie vīrieši dotos uz Ukrainu,” sacīja Romanova.
Viņas skatījumā, lielākā daļa iedzīvotāju bez līdzjūtības izturas pret ieslodzītajiem, tāpēc viņu situācija nevienam nerūp. Tāda pati attieksme ir pret “nabadzīgos reģionos dzīvojošām mazākumtautībām” un “jaunajiem pilsoņiem”. Kamēr viņi “cīnās un mirst Ukrainā”, prezidents Vladimirs Putins “pārējiem var radīt ilūziju par normalitāti”, uzsvēra Romanova.
Viņa norādīja, ka tagad cietumos tiek vervēti ne tikai vīrieši, bet arī sievietes. Pēc viņas datiem, Ukrainā šobrīd kaujās ir iesaistītas aptuveni 1000 šādu krievu sieviešu. Tajā pašā laikā kopumā vienībām, kuras veido ieslodzītie, ir visai zema efektivitāte: šādus formējumus “vienkārši masveidā” nosūta uz frontes līniju un “tur upurē”, piebilda Romanova.
Iepriekš laikraksts “The New York Times”, pamatojoties uz vairāku datu analīzi, izveidoja priekšstatu par vidusmēra ieslodzīto, kas tiek sūtīts uz Ukrainu “lielākajā ieslodzīto vervēšanas programmā militārajam dienestam kopš Otrā pasaules kara”. Lielākā daļa no šiem ieslodzītajiem bija notiesāti par narkotiku kontrabandu, bet trešdaļa bija sodīti par slepkavību. Vidējais vecums bija 33 gadi, un viņi lielākoties nāca no mazpilsētām un ciematiem.
Vidēji viņiem bija jāizcieš vēl pieci gadi, bet daži devās uz fronti dažus mēnešus pirms atbrīvošanas. Tādējādi notiesāto motivācija bija dažāda: viņi piekrita cīnīties ne tikai tāpēc, lai izkļūtu no cietuma un saņemtu apžēlošanu. Daži to darīja patriotisku apsvērumu dēļ, daži, lai atgūtu zaudēto cieņu, daži, lai nopelnītu naudu sev vai nāves gadījumā - ģimenei.
Gulagu.net avots Federālajā ieslodzījuma vietu dienestā (FSIN) pastāstīja, ka kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā uz frontes līniju nosūtīti vairāk nekā 100 000 ieslodzīto. Romanova minēja, ka šis skaitlis ir 120 000.
Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesti lēš, ka no 290 000 - 350 000 kopējiem Krievijas armijas zaudējumiem līdz 2023. gada decembrim ieslodzītie varētu veidot līdz pat 40 000 ievainoto un līdz 20 000 nogalināto.