“Šā iemesla dēļ viņi vienkārši pārtrauca apkuri, kad gaisa temperatūra bija zem nulles. Tādējādi apstākļus cietumos padarīja neciešamus, lai tur esošie vīrieši dotos uz Ukrainu,” sacīja Romanova.
Viņas skatījumā, lielākā daļa iedzīvotāju bez līdzjūtības izturas pret ieslodzītajiem, tāpēc viņu situācija nevienam nerūp. Tāda pati attieksme ir pret “nabadzīgos reģionos dzīvojošām mazākumtautībām” un “jaunajiem pilsoņiem”. Kamēr viņi “cīnās un mirst Ukrainā”, prezidents Vladimirs Putins “pārējiem var radīt ilūziju par normalitāti”, uzsvēra Romanova.
Viņa norādīja, ka tagad cietumos tiek vervēti ne tikai vīrieši, bet arī sievietes. Pēc viņas datiem, Ukrainā šobrīd kaujās ir iesaistītas aptuveni 1000 šādu krievu sieviešu. Tajā pašā laikā kopumā vienībām, kuras veido ieslodzītie, ir visai zema efektivitāte: šādus formējumus “vienkārši masveidā” nosūta uz frontes līniju un “tur upurē”, piebilda Romanova.
Iepriekš laikraksts “The New York Times”, pamatojoties uz vairāku datu analīzi, izveidoja priekšstatu par vidusmēra ieslodzīto, kas tiek sūtīts uz Ukrainu “lielākajā ieslodzīto vervēšanas programmā militārajam dienestam kopš Otrā pasaules kara”. Lielākā daļa no šiem ieslodzītajiem bija notiesāti par narkotiku kontrabandu, bet trešdaļa bija sodīti par slepkavību. Vidējais vecums bija 33 gadi, un viņi lielākoties nāca no mazpilsētām un ciematiem.