Aptauja: mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas netic pensiju sistēmai

No tiem 14% regulāri seko līdzi uzkrājumam, kamēr 30% īsti nezina, cik daudz līdz šim izdevies uzkrāt.

Salīdzinoši liela sabiedrības daļa jeb 43% aizvien ir skeptiska, paužot nostāju, ka neuzskata pensiju otro līmeni par savu naudu.

Skeptiskāk noskaņotos nepārliecina fakts, ka šo uzkrājumu saņems tikai pensionējoties (18%), kā arī nezināšana, kas pārvalda pensiju otrā līmeņa iemaksas un cik daudz ir uzkrāts (16%).

"Swedbank" pārstāvji atzīmē, ka iedzīvotāju īpatsvars, kas vispār netic pensiju sistēmai, ir būtiski mazinājies. Ja 2016.gadā pensiju sistēmas ilgtspējai neticēja 35% cilvēku, tad šogad šādi domā vien katrs piektais jeb 19%.

Katrs otrais respondents jeb 52% savas zināšanas par pensiju otro līmeni vērtē kā viduvējas - attiecīgi zina, kas pārvalda pensiju otro līmeni, bet ienesīguma rezultātiem līdzi neseko. Savukārt 19% tās vērtē kā labas vai ļoti labas, norādot, ka regulāri seko līdzi gan sava pensiju otrā līmeņa uzkrājuma rezultātiem, gan arī tirgus aktualitātēm kopumā.

Pensiju plānu ienesīgums ir būtiskākais kritērijs, pēc kā iedzīvotāji izdara savu izvēli par labu kādam pensiju otrā līmeņa plānam (50%). Tam seko savam vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēle (38%), līdzekļu pārvaldītāja pieredze (28%) un komisijas (25%).

Tas, vai pensiju otrā līmeņa nauda tiek ieguldīta Latvijas ekonomikā jeb pašmāju uzņēmumos, lielai daļai iedzīvotāju nav svarīgi (29%) vai par to vispār nav domājuši (47%). Tikmēr atbalstu tam pauž 22% respondentu.

Aptauja "Swedbank" uzdevumā tika veikta 2023.gada decembrī un šī gada janvārī, aptaujājot vairāk nekā 700 cilvēkus vecumā no 18 līdz 63 gadiem.