Tūdaļ būs pagājuši jau divi gadi kopš krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā daudzas lietas pasaulē apmetušas kūleņus un pagriezušās pretējos virzienos, tomēr viena lieta palikusi nemainīga. Proti – Latvijai joprojām absolūti necik nesmird krievijas nauda. Jā, ir jau tur visādas sankcijas, bet var taču vienkārši sākt nesankcionētos produktus importēt daudz intensīvāk, nekādu problēmu.

Un runa, protams ir par “krievijas” graudiem. Pēdiņās tāpēc, ka būsim reāli – mēs visi lieliski zinām, ka tie ir graudi, kurus okupantu valsts izzagusi no Ukrainas okupētajām teritorijām. Tie ir vārda tiešā nozīmē asins graudi. Mēs to zinām, viņi to zina, Eiropas Savienība to zina, bet no valsts amatpersonām biežāk izskan tādi gļēvi “iespējams”, “varbūt” vai “mēs nevaram droši apgalvot”.

Nu un pats galvenais – graudi taču nav iekļauti ES sankcionēto produktu sarakstā, tāpēc viss ir kārtībā. Pilnīgi nekādu problēmu. Vienkārši laižam caur Latviju šos asins graudus, ļaujam krievijai sapelnīt naudu, ar kuru finansēt tālāku karu Ukrainā, bet paralēli vēl arī paši nopelnām kādu brangāku žūksni asins naudas. Skaisti.

Mums baigi patīk uzsvērt to, ka pēc valstu IKP esam vienā no pirmajām vietām atbalsta sniegšanā Ukrainai. Diemžēl esam sevi ierindojuši arī ļoti augstā vietā starp valstīm, kas sniedz nepārprotamu atbalstu krievijai.

No 2023. gada janvāra līdz oktobrim Latvija importēja iespaidīgus 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm. Latvija attiecīgajā periodā importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, bet Spānija – 281 miljona eiro vērtībā. Principā var teikt, ka esam dalītā pirmajā vietā.

Komentāri (8)
CopyLinkedIn Draugiem X