Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts komisijas sēdē skaidroja, ka patlaban hipotekārās pārkreditēšanās iespēju izmanto tikai 2% no tiem, kam tas būtu finansiāli izdevīgi.
Vilerts sacīja, ka patlaban Latvijas Banka cenšas aplēst, cik liels kredītņēmēju skaits varētu izmantot pārkreditēšanās iespēju pēc grozījumu pieņemšanas. Vilerts skaidroja, ka 2018.-2019.gadā banku pievienotā likme hipotekārajiem kredītiem bija ap 2,5%, bet 2023.gadā tā bija 2,2-2,3%.
"Līdz ar to jau patlaban būtu izdevīgi pārkreditēties tiem, kuri ņēma kredītu 2018.gadā. Jo agresīvāka konkurence būs starp bankām, jo lielāks skaits cilvēku izmantos iespēju pārkreditēties. Pēc mūsu aplēsēm tas būtu izdevīgi lielākajai daļai kredītņēmēju," teica Vilerts.
Viņš piebilda, ka klientu staigāšana no bankas uz banku nav šo grozījumu pašmērķis, jo arī esošais kredītdevējs var uzlabot savu piedāvājumu, kad klients izsaka vēlmi pārkreditēties. Vilerts uzsvēra, ka grozījumi radīs ārējo spiedienu stiprināt konkurenci starp bankām.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars uzsvēra, ka grozījumu pakotne "dod lielu burkānu" nozarei ar hipotekārās kreditēšanas reklāmas aizlieguma atcelšanu, jo līdz šim neviens jauns tirgus spēlētājs nevarēja plašai sabiedrībai darīt zināmu savu piedāvājumu.
Tāpat grozījumi atceļ komisijas maksu, jo līdz šim nozares spēlētāji par to nevarēja un arī nedrīkstēja vienoties, piebilda Pastars. Kā ieguvumu Pastars atzīmēja arī to, ka tagad klientam būs jāvēršas tikai pie jaunās bankas.