Putnkopības nozare atkārtoti aicina ieviest aizsargmehānismus pret tirgus traucējumiem (2)

Tāpat Latvijas putnkopības nozares pārstāvji atkārtoti aicina Eiropas Parlamenta (EP) deputātus un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski izdarīt visu iespējamo, lai novērstu tirgus traucējumus, ko rada tirdzniecības nolīguma ar Ukrainu liberalizācijas nosacījumi.

LAPNA norāda, ka Eiropas lauksaimniecības organizācijas "AVEC", "Copa-Cogeca" un "EUWEP" Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai atklātā vēstulē uzsver, ka nepārdomātie risinājumi kaitē gan lauksaimniekiem, gan Ukrainas atbalstam. Lauksaimniekiem pieaug spēcīga netaisnības un pamestības sajūta, bet, lai no tā izvairītos, nepieciešama stingra atbilde ES līmenī.

Vēstulē pausts, ka apdraudētākās ir labības, eļļas augu sēklu, mājputnu gaļas un olu nozares. Citviet Eiropā apdraudēta ir arī cukura ražošanas nozare.

Organizācijas vērš uzmanību, ka Slovākija, Polija un Ungārija jau ievieš vienpusējus aizliegumus. Bulgārija un Rumānija veic pārrunas ar EK, cenšoties rast risinājumu, lai izvairītos no protesta akcijām. Tāpat negatīvo ietekmi izjūt arī lauksaimnieki Francijā, Beļģijā, Vācijā, Austrijā un Spānijā.

Eiropas lauksaimnieku organizācijas uzsver, ka atbalsta nepieciešamība Ukrainai nekādā veidā netiek apšaubīta un lauksaimnieki vēlētos atbalstīt Ukrainu vēl vairāk, taču "centieni pašlaik ir nevienlīdzīgi sadalīti starp ES pilsoņiem, un lauksaimniecības nozare nes nesamērīgu un neilgtspējīgu slogu".

Tāpat vēstulē paustas bažas, ka ja nekas netiks darīts, lai palīdzētu lauksaimniekiem, neapmierinātība pieaugs un atbalsts Ukrainai kopumā samazināsies. Savukārt nerisinot jautājumu ES līmenī, tiek apdraudēta ES vienotība un vienotā tirgus integritāte.

Lauksaimnieku organizācijas kā galveno risinājumu piedāvā izveidot sistēmu, kas nodrošina, ka visu Ukrainas lauksaimniecības produktu sūtījumu galamērķis tiek noteikts pirms ievešanas ES, kā arī ieviest sistēmu, kas garantētu, ka Ukrainas produkti sasniedz šo galamērķi un nenonāk citur.

Organizāciju ieskatā ir jāievieš importa gada vai ceturkšņu sliekšņi 2021.gada apjomā visiem lauksaimniecības produktiem, uz kuru attiecas tirdzniecības liberalizācija. Produkcija, kas pārsniedz šo slieksni, būtu jāeksportē ārpus ES. Tāpat būtu jānodrošina attiecīgas tranzīta iespējas. Apjomu kontrolei organizācijas iesaka izmantot "DG TAXUD" uzraudzības sistēmu.

Vēstulē norādīts, ka šādi pasākumi būtu konstruktīvs veids, kā uzturēt tirdzniecības plūsmas, aizsargātu ES ražotājus, kā arī palīdzētu Ukrainas ražotājiem dažādot eksportu un ierobežot to atkarību no ES tirgus.

"Latvijas atbildīgajām amatpersonām, atbildīgajām institūcijām, kā arī Latvijas pārstāvjiem ES, EP deputātiem būtu aktīvi jāaizstāv Latvijas intereses. Jābūt Latvijas interešu pārstāvjiem Briselē, nevis Briseles pārstāvniecībai Latvijā!" uzsver LAPNA valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.

Jau ziņots, ka LAPNA pērnā gada nogalē aicināja EK un EP pirms pieņemt lēmumu par tirgus liberalizācijas pasākumu pagarināšanu Ukrainai, veikt ietekmes izvērtējamu uz ES ražotājiem un ieviest atbilstošu kompensācijas mehānismus.

LAPNA pārstāvji skaidroja, ka ņemot vērā patreizējās darbaspēka izmaksas un graudu cenas Ukrainā, kā arī to, ka Ukrainā nav jāievēro ES noteiktie ražošanas standarti un labturības prasības, ražošanas izmaksas Ukrainā ir vismaz divas reizes zemākas. Tāpat atcelts ir ievedmuitas nodoklis ES.

Vienlaikus asociācijā skaidro, ka Latvijā jau kopš 2022.gada vidus ir lielākais importa īpatsvars Eiropā, tāpēc Latvijas ražotājiem tiek rādīta īpaši negatīva ietekme un negodīgas konkurences apstākļi. Turklāt Latvijas uzņēmumiem, atšķirībā no Ukrainas uzņēmējiem, ir galēji ierobežotas investīciju iespējas un jau tagad tas negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju, kas nākotnē tikai pasliktināsies.

LAPNA pārstāv Latvijas putnkopības nozari attiecībās ar Latvijas un ES institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem. LAPNA piedalās putnkopības nozari reglamentējošo normatīvu izstrādē un apspriešanā. Asociācija dibināta 2006.gadā, un tā pārstāv Latvijas putnkopības uzņēmumus, kas ražo gan olas, gan gaļu no dažādām mājputnu sugām.