Veselības ministrijas sistēmiskie sakārtojumi jeb vai zāles būs lētas, vai zāles būs vispār

Veselības nozarē atrodamas arī citas lietas – tādas, kuras ātri paveicot, politisko kapitālu gan vairo, piemēram, zāļu cenu mazināšana. Ja populistiski pajautātu jebkuram, vai zāļu cenām jābūt mazākām, nebūtu neviena, kurš atbildētu – nē, es gribu tērēt par zālēm vairāk. Tātad – trāpīts?

Tomēr farmācijas nozarē nesen jau veiktas reformas, piemēram, 2020. gadā ieviesta starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšana kompensējamajiem medikamentiem, un tas labi strādājis – iedzīvotāji tiešām maksājuši mazāk. Taču pietiekami daudz balsis pacēlušās arī par to, lai ļauj maksāt vairāk, jo bijusi neapmierinātība ar valsts apmaksāto lētāko.

Tāpat ikdienā redzam, ka bezrecepšu medikamentu iegādē iedzīvotāji nebūt neizvēlas lētākās, drīzāk – pierastākās, ieteiktās.

Pārskatāmā laikposmā ieviesta zāļu verifikācijas sistēma, lai izslēgtu viltojumus, eksporta ierobežojumi, birokrātiskā sistēma, ka katru dienu jāatskaitās par atlikušajiem krājumiem, nemaz nerunāsim par to, ka aptiekas pienākums ir nodrošināt iedzīvotāju ar zālēm 24 stundu laikā un aptiekām jātur noliktavā zāļu krājums piecām dienām, un daudzas citas farmaceitiem, aptiekām un zāļu apgādei veicamas lietas.

Runājot par farmācijas nozares politiku, svarīgāk būtu apzināties un definēt, ka aptieka nav mazumtirdzniecības vieta, kā tas ir pašlaik. Un neaizmirsīsim Eiropas Komisijas ziņojumu par to, ka

Eiropā nopietna problēma ir zāļu iztrūkums. Nevis – "cik maksā", bet – "vai jums ir" būs prognozējamākais jautājums, ko tuvā nākotnē visbiežāk izdzirdēs farmaceits. Šobrīd mēs Latvijā vēl tiekam galā – strādājam, lai zāļu trūkums nebūtu manāms, tomēr nozares satricinājumi šādu "galā tikšanu" var ātri mainīt.

Jau pašlaik kompensējamo medikamentu sistēmas apkalpošana aptiekām – gan mazām, gan lielām –, ir nerentabla.

Šobrīd iedzīvotājs, kuram sāp, aizejot uz aptieku var nopirkt pretsāpju līdzekli. Bet pie ārsta, kurš noteiktu patieso sāpju iemeslu, visdrīzāk viņš uzreiz netiek. Tālab diskusijā par zāļu cenām aicinām nezaudēt fokusu par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību kopumā, sākot no ģimenes ārstu pārslodzēm un beidzot ar rindām uz nostāšanos onkoloģijas "zaļā koridora" galā. Efektīvi medikamenti nenoliedzami ir svarīga ārstēšanas sastāvdaļa – daudzu diagnožu gadījumos bez piemērotām zālēm ārstēšana vispār nav iespējama. Tomēr izmeklējumus veic ārsts, laboratorijas analīzes nozīmē un rezultātus nolasa ārsts, diagnozi nosaka ārsts, piemērotas zāles izraksta – ārsts.

Ja iedzīvotājiem nebūs pieejamas ārstu konsultācijas un rindās uz svarīgiem izmeklējumiem būs jāgaida gadi – zāles vien veselību un dzīvību neglābs. It īpaši tas attiecināms uz attālākiem Latvijas reģioniem.

Zāļu cenas varam samazināt tikai solidāri

Skaidrs, ka mūsu visu interesēs ir Latvijas pacientu veselība un medikamentu pieejamība. Tādēļ farmācijas un farmaceitiskās aprūpes nozare tik uzmanīgi seko Veselības ministrijas priekšlikumiem šajā jomā un vērtē to efektivitāti.

Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija (LFAA) un aptieku nozare var atbalstīt tādu zāļu finansiālās pieejamības uzlabošanas redzējumu, kas paredz solidāru visu pušu iesaisti, tai skaitā valsts, ražotāji, zāļu apgādes un farmaceitiskās aprūpes uzņēmumi.

Taču mēs nevaram piekrist Veselības ministrijas piedāvājumam zāļu cenu samazinājuma iespējas meklēt tikai un vienīgi aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pusē.

Aptieku piecenojumi arī šobrīd nav tik lieli, lai sniegtu reālu, cilvēkiem jūtamu zāļu cenu samazinājumu. Taču, atņemot vai būtiski samazinot aptiekām šo ienākumu iespēju, tiks apdraudēta aptieku pastāvēšana. Es atgādināšu – aptiekām nav nekāda valsts finansējuma par sniegto farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu atšķirībā no veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kam valsts maksā par daļu pakalpojumu. Regulētie aptieku piecenojumi nav mainījušies kopš 2005. gada. Parādiet mums, lūdzu, vēl kādu jomu, kur prece vai pakalpojums maksātu tāpat kā pirms 19 gadiem!

Arī Ivars Kalviņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, ķīmiķis, Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētājs ir uzsvēris, ka zāļu cena sākas pie ražotāja, bet Veselības ministrijas piedāvājumā, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, nav likts uzsvars uz iespējām valstij diskutēt ar ražotājiem par zāļu cenu samazinājumu tiem medikamentiem, kas ir iekļauti kompensācijas sistēmā un kur valsts pozicionējas kā liels zāļu iepircējs.

Zāļu fiziskās pieejamības nodrošināšana – valsts drošības jautājums

Svarīga ir ne tikai zāļu finansiālā pieejamība, bet arī zāļu fiziskā pieejamība. Covid-19 pandēmijas sākumposmā daudzas valstis slēdza savas robežas, lai ierobežotu slimības izplatību. Robežu slēgšana ietekmēja arī zāļu piegādes un radīja medikamentu fiziskas nepieejamības riskus.

Tiek daudz runāts par nepieciešamo zāļu saraksta izveidi, zāļu krājumu veidošanu un uzturēšanu, tomēr Veselības ministrijai vēl aizvien nav skaidra plāna, kā veidot un uzturēt krājumus, nodrošināt krājumu finansēšanu, kādi ir nepieciešamie rezervju apjomi.

Tāpat Veselības ministrija nav definējusi prioritātes, kā apkalpojamas aptiekas vai ārstniecības iestādes krīzes vai zāļu deficīta situācijā. Nav arī skaidrs, vai valsts mērogā tiks veidota stratēģisko krājumu uzturēšanas sistēma, vai tā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, jeb krājumu uzturēšana būs jāfinansē nozares uzņēmumiem no saviem līdzekļiem, vai līdzīgi kā ar degvielas krājumiem, izmaksas par krājumu veidošanu tiks iekļautas zāļu cenā.

Ar medikamentu pieejamību saistītie valsts drošības jautājumi ir atstāti pašplūsmā, un nav skaidra plāna, kā krīzes situācijā to nodrošināt.

Atbalsts mazajām aptiekām?

Ne tikai LFAA, bet

visa aptieku nozare ir nobažījusies par to, kas sagaida mazākās, attālos, retāk apdzīvotos Latvijas reģionos strādājošās aptiekas.

Lai gan daudzas no tām ir teju nerentablas, šādas aptiekas iedzīvotāju labad uztur dažādi aptieku uzņēmumi – bažas par aptieku pastāvēšanu tieši attālākos lauku reģionos pauž gan vidējo, mazo un individuālo aptieku pārstāvji, gan farmaceitu organizācijas pārstāvji, gan arī atsevišķi aptieku uzņēmumi. Tādēļ ļoti ceram ieraudzīt konkrēti izskaitļotu Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska solīto atbalsta sistēmu aptiekām attālākos un mazāk apdzīvotos lauku reģionos.

Pandēmijas laiks skaidri apliecināja, ka tieši aptiekas kopā ar ģimenes ārstiem ir tuvākā un sasniedzamākā vieta, kur var sastapt veselības aprūpes profesionāli. Kad daudzu ārstniecības iestāžu durvis bija slēgtas, aptiekas vienmēr bija vaļā, tāpēc LFAA cer turpināt cieņpilnu dialogu ar ministriju, meklējot un atrodot labāko risinājumu gan pacientiem, gan tiem, kuri rūpējas, lai iedzīvotājiem zāles būtu pieejamas.

***

Ak, jā, kas tad ir šie pieminētie "sistēmiskie sakārtojumi"? Tāda kā ne-zinātniska metode, saskaņā ar kuru interesents, informāciju nolasot no "informācijas lauka", gūst cerēto skaidrību par lietām un saprot – kādas tās ir, kāpēc tā, turklāt, to saprotot, var veikt arī vēlamās izmaiņas.