Iedzīvotājiem trūkst zināšanu seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos (2)

Pētījuma dati uzrādījuši, ka joprojām Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod nedrošām kontracepcijas metodēm vai nelieto prezervatīvu gadījuma rakstura dzimumattiecību laikā, pakļaujot sevi seksuālās transmisijas infekciju un neplānotas grūtniecības riskam.

Visbiežāk izmantotā kontracepcijas metode ir prezervatīvi - tos izmanto 29,4% iedzīvotāji. Tam seko pārtrauktais dzimumakts (14,5%), hormonālās pretapaugļošanās tabletes (6,3%), dzemdes hormonālā spirāle (4,3%) kalendārā metode (4,5%) un nehormonālā dzemdes spirāle (4,2%). Pārējās kontracepcijas metodes uzskaitītas salīdzinoši reti. Abiem dzimumiem, palielinoties vecumam, būtiski pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas nelieto šobrīd nevienu no kontracepcijas metodēm.

Kā galveno iemeslu, kāpēc pašreiz netiek lietota neviena kontracepcijas metode, lai izsargātos no grūtniecības, iedzīvotāji minējuši neesošu dzimumdzīvi - tā atbildējuši 32,3% no šiem iedzīvotājiem. 20,1% nelieto kontracepciju menopauzes vai vecuma dēļ, bet 16,3% ir bijis grūti pateikt savu iemeslu. Mazāka daļa, proti, 9,6% iedzīvotāju norādījuši, ka pretapaugļošanās metodes negrib lietot, bet 6,7% norādījuši, ka pats vai partneris ir neauglīgi. 6,4% iedzīvotāju kontracepciju nelieto, jo šobrīd vēlas bērnu.

No pētījuma rezultātiem izriet, ka abās dzimumu grupās ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri var atļauties iegādāties pretapaugļošanās līdzekļus. 2023.gadā problēmu iegādāties pretapaugļošanās līdzekļus nebija 85,2% vīriešu un 77,9% sieviešu, kamēr 2003.gadā šādu atbildi sniedza 73% vīriešu un 58% sieviešu.

Abās dzimumu grupās arī samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties iegādāties prezervatīvus STI izsargāšanās nolūkā - 2023.gadā šādu atbildi sniedza 6,3% sieviešu un 4,4% vīriešu, kamēr 2011.gadā 15% sieviešu un 9,8% vīriešu. Gan pretapaugļošanās līdzekļus, gan līdzekļus aizsardzībai pret STI nav varējuši atļauties lielākoties iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

Kontracepcijas metodes izvēli galvenokārt ietekmē efektivitāte, lai izsargātos no HIV (67,7%), citām STI (65,9%) un grūtniecības (64,4%). Kā nākamais biežāk minētais ļoti nozīmīgais faktors kontracepcijas izvēlē vīriešiem ir vienkāršība (51,8%), turpretim sievietēm - lai lietotais kontracepcijas līdzeklis neradītu izmaiņas svarā (55,9%).

Informāciju par kontracepcijas līdzekļiem iedzīvotāji visbiežāk ieguvuši no interneta - šādu atbildi snieguši 48,9% vīriešu un 44,5% sieviešu. Ceturtā daļa jeb vidēji 25% informāciju ir ieguvuši skolā. Internets ir arī galvenais informācijas avots, no kura vēlētos informāciju par kontracepciju saņemt vīrieši un jaunieši - attiecīgi 58,1% un 66,3%. Savukārt sievietēm vadošais vēlamais informācijas avots ir ginekologs (75,9%). 25,7% vīriešu un 32,5% šādu informāciju vēlētos saņemt no ģimenes ārsta. Jaunieši kā vēlamus informācijas avotus norāda arī skolu un vecākus.

Vismaz viena grūtniecība bijusi neplānota vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju. Savukārt pietiekamas zināšanas par HIV infekciju ir tikai trešdaļai iedzīvotāju. Vājākas zināšanas par HIV ir jauniešiem (25,8%), personām ar zemāku izglītību, zemākiem ienākumiem, nestrādājošajiem, bez partnera un ārpus Rīgas dzīvojošajiem. No pētījuma rezultātiem izriet, ka joprojām augsts iedzīvotāju īpatsvars neuzskata par nepieciešamu dalību onkoloģisko slimību skrīningā.

Seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumus pārrunājuši ar saviem bērniem tikai puse jeb 46,7% iedzīvotāju. Aptaujas rezultāti liecina, ka ar bērniem jautājumus par seksuālo un reproduktīvo veselību pārrunā vecāki ar augstāko izglītības līmeni. Visbiežāk vecāki pārrunā tēmas par dzimumorgānu higiēnu (95%), attiecībām ar pretējo dzimumu (83,4%) un dzimumattiecībām (68,6%). Tikmēr tikai trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka skolā ir ieguvuši pietiekamu informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām.

Pētījuma vadītāja, RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne atzīmē, ka kopš 2011.gada, kad tika veikts iepriekšējais šāda veida pētījums, iedzīvotāju seksuālajā un reproduktīvajā veselībā izteikti uzlabojumi nav vērojami, tāpēc jomas izvirzīšana par prioritāti būtu ārkārtīgi nepieciešama.

RSU pētījumu veica sadarbībā ar SIA "TNS Latvia" pēc Veselības ministrijas (VM) pasūtījuma.

Pētījumā tika aptaujāti vairāk nekā 4000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem no 2020.gada septembra līdz 2023.gada maijam. Pētnieki analizēja arī ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītās vadlīnijas un politiskos dokumentus, kas Latvijā pieņemti pēc 2011.gada, kā arī reproduktīvās veselības rādītājus, kas pieejami statistikas datubāzēs.

VM uzsver, ka pētījumā iegūtie dati palīdzēs efektīvāk plānot uz pierādījumiem balstītu politiku, profilaktiskos pasākumus un aktivitātes, lai veicinātu un uzlabotu veselības rādītājus, tai skaitā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. Īpaša uzmanība jāvērš tieši bērnu un jauniešu izglītošanai ģimenē un izglītības iestādēs, jo uzticamas informācijas trūkums un nepietiekamas prasmes ir biežākais iemesls nepilngadīgo pusaudžu neplānotai grūtniecībai, mākslīgi veiktajiem abortiem un seksuāli transmisīvu infekciju izplatībai.