Savākti paraksti atbalsta nodrošināšanai grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā

Kā skaidro iniciatīvas autori fonds "Mammamammai.eu", Latvijā ilgstoši netiek prioritizēta sieviešu emocionālā un fiziskā labbūtība grūtniecības laikā, bet jo īpaši pēc dzemdībām. Diskusijas izceļas vien pēc kārtējā pētījuma vai nelaimes gadījuma publicēšanas, kas atklāj pieredzētu vardarbīgu dzemdību stāstus vai pēcdzemdību depresijas sekas. Tāpat fonda vērtējumā nav sekojusi politiska rīcība, lai Saeima un valdība objektīvi izvērtētu to, vai sieviešu aprūpe šajā posmā atbilst labākajiem standartiem.

2022.gada "Eurostat" dati liecina, ka gandrīz katra piektā sieviete - ap 17% - dzemdībās ir cietusi no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības. Pētījums parādīja arī to, ka trešajai daļai sieviešu - 33% - nav bijusi pieejama palīdzība un informācija par ieguvumiem no ekskluzīvas zīdīšanas, bet uzsāktās zīdīšanas rādītāji sešu mēnešu laikā strauji sarūk - no 97% līdz 20% no jaunajām mātēm. Vairāk nekā trešdaļa jauno māmiņu ir izjutušas nepietiekamu atbalstu pēc dzemdībām. Proti, vairāk nekā 35% aptaujāto atzinušas, ka atbalsta personām būtu jāpavada vairāk laika pie jaunās māmiņas.

Fonds norāda, ka attiecībā uz dzemdību pēcaprūpi sievietēm ģimenes ārsts šobrīd ir teju vienīgais speciālists, kas papildus saviem pamatpienākumiem un citiem prakses pacientiem salīdzinoši īso vizīšu laikā nodrošina jauno ģimeņu uzraudzību pēc bērna piedzimšanas. Neskatoties uz pēcdzemdību skrīninga pienākumu, faktiski šim monitoringam nav resursu. Sievietei sešas nedēļas pēc dzemdībām ir paredzēta viena vizīte pie ginekologa, kurā ir jāaptver pārāk daudz jautājumu pārdesmit minūtēs.

Iniciatīvs autori norāda, ka šobrīd veselības aprūpē vispār netiek paredzēts, ka tiek apzināta jauno māmiņu pašsajūta, tai skaitā psihoemocionālais stāvoklis, zīdīšanas prasmes un tamlīdzīgi, kā arī vajadzība pēc palīdzības pēcdzemdību periodā. Pētījumi pierāda, ka tieši šis periods ir izdegšanas, depresijas un citu emocionāli grūtu stāvokļu riska periods.

Lai ieviestu preventīvu veselības veicināšanas programmu grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī veicinātu pozitīvu jauno ģimeņu pieredzi, kas atspogļojas arī tautas ataudzes rādītājos, fonds "Mammamammai.eu" aicina izvērtēt iespējas paplašināt valsts atbalstu jaunajiem vecākiem, risinājumus izstrādājot vairākos virzienos.

Fonds aicina ieviest divas līdz trīs preventīvas konsultācijas jaunajiem vecākiem, lai praktiski un informatīvi sagatavotos dzemdībām, kā arī ieviest plašāku atbalsta paketi sievietēm pēc dzemdībām. Tāpat fonds aicina uzlabot medicīnisko uzraudzību, piemēram, valsts apmaksātas analīzes un citus izmeklējumus, nodrošināt fizioterapeita un psiholoģisku atbalstu, kā arī zīdīšanas konsultācijas.

Fonds arī aicina nodrošināt nepārtrauktu kvalificēta speciālista atbalsts dzemdību laikā un vismaz divas stundas pēc dzemdībām.

Jau ziņots, ka jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc Annas Jansones pazušanas. Viņas vīrs publiski atzina, ka sieva ārstēja pēcdzemdību depresiju.

1989.gadā dzimusī Jansone ar šogad pasaulē nākušo meitu Luīzi Evertovsku 1.novembra rītā ap plkst.9 izgāja no savas dzīves vietas Rīgā, Pētersalas ielā.

Saņemot informāciju par mātes un meitas bezvēsts prombūtni, policija nekavējoties personas izsludināja meklēšanā un sāka plašus meklēšanas pasākumus.

Tajā pašā dienā pārbaudītas adreses, kur sieviete ar bērnu varētu uzturēties, kā arī pārmeklēta apkārtne. Policisti noskaidroja, ka 1.novembra rītā sieviete ar bērnu pametusi savu dzīvesvietu ar nomas automašīnu.

2.novembrī, turpinot meklēšanas pasākumus, meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā policijas darbinieki atrada minēto nomas automašīnu "Toyota Corolla", kuras salonā atradās miris minētais zīdainis.

Valsts policija informēja, ka saņēmusi ekspertu atzinumu par zīdaiņa nāves iemeslu, un eksperti konstatējuši, ka bērns miris 1.novembrī no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma. Vardarbības pazīmes bērnam nav konstatētas, kā arī organismā nav atrastas ķīmisku vielu paliekas.