Francijas likumdevēji trešdien spēruši pirmo soli, lai iekļautu konstitūcijā tiesības uz abortu. Parlamenta tiesību aktu komiteja apstiprināja teksta projektu, kas sievietēm piedāvātu "garantētu brīvību" pārtraukt grūtniecību, bet ne neieviestu pilnīgas tiesības uz abortu.
Francijas likumdevēji sāk procesu, lai iekļautu konstitūcijā tiesības uz abortu (2)
Lai veiktu grozījumus konstitūcijā, Francijā ir nepieciešams vai nu referendums, vai vismaz trīs piektdaļas balsu abās parlamenta palātās. Lielākā daļa konstitucionālo izmaiņu pēckara Francijā ir apstiprinātas ar parlamenta balsojumu.
Likumprojekta formulējums atspoguļo prezidenta Emanuela Makrona mazākuma valdības sarežģītos centienus rast līdzsvaru un iegūt šīs trīs piektdaļas balsu abās parlamenta palātās.
Gan konservatīvie republikāņi, gan galēji labējā Francijas Nacionālā apvienība (RN) ir sevišķi nobažījušies par gaidāmajām izmaiņām konstitūcijā.
Ministri tiecas nodrošināt "konstitucionālu aizsardzību šai brīvībai, neiesaldējot spēkā esošos tiesību aktus un neradot sava veida absolūtas, neierobežotas tiesības" uz abortu, otrdien komitejai sacīja tieslietu ministrs Ēriks Dipons-Moreti. Formulējumam "jābūt pietiekami elastīgam, lai ļautu likumdevējiem turpināt darbu" un "izveidot apmierinošu līdzsvaru, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģiju, medicīnas un zinātnes attīstību, kas varētu notikt", viņš piebilda.
Makrons apsolīja iekļaut konstitūcijā tiesības uz abortu pagājušā gada martā. Tika uzskatīts, ka tā ir reakcija uz aborta tiesību ierobežošanu ASV.
Labējā parlamenta deputāte Paskāla Bordē norādīja, ka šie plāni ir "ļoti tālu no vienkāršo cilvēku bažām", un piebilda, ka aborti Francijā nav apdraudēti. Savukārt republikāņu likumdevēja Emīlija Bonivāra sacīja, ka partija uzstās uz "līdzsvaru (..) starp tiesībām uz abortiem un bērna tiesībām piedzimt", kā arī "ārstu sirdsapziņas brīvību". Tikmēr kreisās partijas - sociālisti, zaļie un "Nepakļautā Francija" (LFI) - vēlas, lai tekstā tiktu nostiprinātas "tiesības", nevis "brīvība" pārtraukt grūtniecību.
Dipons-Moreti otrdien uzsvēra, ka Valsts padome, kas ir Francijas augstākā administratīvā tiesa, nav konstatējusi juridiskas atšķirības starp abiem formulējumiem. "Mums ir ļoti līdzsvarots teksts, tagad vai nekad," viņš piebilda.
Likumprojektu parlamentā paredzēts apspriest 24.janvārī.