Noskaties ⟩ Sprūds: Nesteigšos apgalvot, ka Latvija noteikti izstāsies no Otavas konvencijas

Diskusija par izstāšanos no Otavas konvencijas ir svarīga, domājot par mūsu un mūsu robežas aizsardzību, gan arī mūsu starptautisko saistību kontekstā, sacīja Sprūds.

Sprūds sacīja, ka Latvijai bruņojumā ir gan prettanku mīnas, gan vadāmās kājnieku mīnas. Pašlaik tiekot izstrādāts robežas aizsardzības plāns, kas līdz mēneša beigām tiks iesniegts Ministru kabinetā.

Ministrs arī uzdevis izvērtēt, kādi ir scenāriji robežas stiprināšanai un mīnu izmantošanai. Šis izvērtējums sagaidāms tuvākajās dienās.

Ir zināmi riski, jo Kanāda, kuras kaujas grupa uzturas Latvijā, ir vadošā valsts šīs konvencijas virzīšanā un aizstāvēšanā. Noteikti nepieciešamas konsultācijas ar sabiedrotajiem - tās pašlaik arī notiek, klāstīja Sprūds.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) nesteigšoties apgalvot, ka Latvija noteikti izstāsies no Otavas konvencijas. Ministrs norāda, ka ir jāsagaida vispusīgs izvērtējums.
Raidījumu #ŠodienasJautājums klausies šeit: https://t.co/eC5xrMH1Ud pic.twitter.com/SSSJ9FGArx

— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) January 17, 2024

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.

Manuprāt, šobrĩd Latvijai būtu jāpasludina moratorijs no dalības Otavas konvencijā un jāiegūst savā arsenālā pretkājnieku mīnas.

— Jānis Sārts (@janis_sarts) January 17, 2024

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Latvija šai konvencijai pievienojās 2005.gadā.

Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai.