Ungārijas valdība nemainīs politiku, kas, pēc Eiropas Savienības (ES) domām, pārkāpj LGBTQ+ kopienas un patvēruma meklētāju tiesības, pat tad, ja tas ļautu piekļūt Briseles iesaldētajiem līdzekļiem, ceturtdien paziņojis valdības ministrs.
Ungārija nemainīs ES kritizēto politiku, paziņo ministrs (1)
ES ir iesaldējusi finansējumu Ungārijai saistībā ar bažām, ka Ungārijas labējā nacionālistu valdība pārkāpj minoritāšu tiesības un akadēmiskās brīvības, nespēj ierobežot korupciju amatpersonu vidū un grauj demokrātiskās vērtības.
Pirms piešķirt šos līdzekļus, ES prasa no Ungārijas reformas, lai panāktu atbilstību ES demokrātijas standartiem.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna administrācijas vadītājs Gergejs Gujāšs ceturtdien preses konferencē sacīja, ka centienos panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju (EK) ir limiti, un politikas izmaiņas LGBTQ+ un patvēruma tiesību jomā būtu pretrunā Ungārijas vēlētāju gribai.
"Ungārijas valdība ir gatava panākt vienošanos ar Komisiju, taču gadījumos, kad iedzīvotāji ir pauduši skaidru viedokli, tas būtu nedemokrātiski un nepieņemami," Budapeštā sacīja Gujāšs, piebilstot, ka pastāv "sarkanās līnijas" attiecībā uz reformām, ko Ungārija ir gatava veikt.
"Ungārijai, pat neskatoties uz Eiropas Komisijas gribu, ir nepieņemami izplatīt LGBTQ propagandu bērnu vidū, un mēs arī nevaram atteikties no savas nostājas migrācijas jautājumos," sacīja Gujāšs.
ES iebilst pret 2021.gadā pieņemto Ungārijas likumu, kas aizliedz homoseksuāla satura demonstrēšanu nepilngadīgajiem plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā televīzijā, filmās, reklāmās un literatūrā.
Likums, ko tiesību aizsardzības grupas un ārvalstu valdības ir nosodījušas kā diskriminējošu, arī aizliedz apspriest LGBTQ+ tēmas skolu izglītības programmās un aizliedz publiski izstādīt produktus, kuros attēlota vai popularizēta seksuālā orientācija, kas atšķiras no heteroseksuālajām normām.
Ungārijas valdība arī īsteno politiku, saskaņā ar kuru patvēruma meklētāji tiek atvairīti uz tās robežām un viņiem patvēruma procesu jāsāk Ungārijas vēstniecībās Serbijā un Ukrainā. ES augstākā tiesa šo praksi pagājušajā gadā atzina par nelikumīgu.
ES decembrī Ungārijai piešķīra vairāk nekā desmit miljardus eiro pēc tam, kad tā veica reformas, lai nodrošinātu tiesu sistēmas neatkarību, bet vairāk nekā 20 miljardi eiro joprojām ir iesaldēti, gaidot turpmākas izmaiņas tiesību aktos.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien paziņoja, ka šie līdzekļi "paliks bloķēti, līdz Ungārija izpildīs visus nepieciešamos nosacījumus".