Iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, Tieslietu ministrijas (TM) virzītie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildot tikai mantojuma apmērā, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas sēdē pērn informēja TM pārstāvji.

Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību.

Plānots, ka aicinājums mantot jeb sludinājums turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem un gribu pieņemt mantojumu turpmāk varēs izteikt tikai pie notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu. Tāpat paredzēts stiprināt mantinieka pienākumu paust savu gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Ar likumprojektu iecerēts arī stiprināt sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēku, paredzot, ka nepieteiktās kreditoru prasības tiks dzēstas.

Ar grozījumiem arī iecerēts noņemt bāriņtiesām neraksturīgu funkciju - mantojuma aizgādņa absolūtu kontroli. Plānots, ka bāriņtiesām saglabāsies aizgādņa iecelšanas un atcelšanas, kā arī dokumentu glabāšanas funkcija.

Tāpat ar grozījumiem iecerēts precizēt mantojuma dalīšanas kārtību.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) ierakstā tviterī norāda, ka Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja mantojuma tiesību reformu, ar kuru valsts atteiksies no pieejas, ka mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem atbild ar visu savu mantu.

"Tā veicināsim mantinieku pieteikšanos un mantojuma lietu laicīgu nokārtošanu," uzsver tieslietu ministre.