Pasauli pārņēmusi pssiholoģiskās veselības krīze. Sākot ar augošu satraukumu par klimata pārmaiņām bagātajās valstīs, piemēram, ASV, un beidzot ar smagām psiholoģiskajām traumām konfliktu zonās, tādās kā Ukraina un Gaza (īpaši bērnu vidū), psiholoģiskās problēmas ir kļuvušas plaši izplatītas, un tradicionālie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji nespēj ar tām tikt galā. Tādēļ desmitiem miljonu cilvēku ir pakļauti nopietnu patoloģiju un pašnāvību riskam.

Tradicionāli psihiatrijas pacients iesaistās individuālā terapijā ar izglītotu ārstu. Taču pat bagāto valstu veselības aprūpes sistēmām trūkst iespēju piedāvāt šādus pakalpojumus tik plašā mērogā, cik tas ir nepieciešams; ASV vairāk nekā 150 miljoni cilvēku dzīvo reģionos, kuros ir nepietiekams skaits garīgās veselības aprūpes speciālistu. Dažu gadu laikā valstī varētu trūkt pat 31 100 psihiatru.

Situācija ir vēl sliktāka nabadzīgajās un konfliktu skartajās valstīs, kur tradicionālās psihiatriskās intervences bieži vien ir ļoti grūti pieejamas, ja vispār ir pieejamas.

Piemērs ir mana dzimtene Zimbabve; lai gan valstī ir 16 miljoni iedzīvotāju, tajā strādā tikai 13 sertificēti psihiatri un 20 klīniskie psihologi.

Šī iztrūkuma sekas kļuva skaidri redzamas 2019. gadā, kad ciklons "Idai" plosījās cauri daļai Zimbabves teritorijas. Vētras spēcīgās brāzmas un lietusgāzes – un to izraisītie masveida plūdi un zemes nogruvumi – laupīja vairākus simtus dzīvību, piespieda aptuveni 60 000 cilvēku pamest savas dzīvesvietas un iznīcināja 50 000 mājvietu. Vētra izpostīja arī nenovākto ražu, iznīcināja sēklu krājumus un nogalināja mājlopus, atstājot cilvēkus bez pārtikas un iztikas līdzekļiem. Tas viss veicināja garīgās veselības problēmas, tostarp pēctraumatiskā stresa traucējumus.