Kāpēc mums vajadzētu apņemties būt pieklājīgākiem autovadītājiem?

Jāizvērtē sava kultūra uz ceļa

Mūsu uzvedībai ir cieša saistība ar kultūru un paražām, taču ne vienmēr – agresiju un nepieklājību var ietekmēt arī stress, grūtības personiskajā dzīvē, pārgalvība, nesakārtota infrastruktūra, negatīva un nepatīkama pieredze situācijās, kuras pieredzētas jau iepriekš. Agresija ir ne tikai ātruma pārsniegšana, bet arī jebkura cita veida rīcība, kas apkārtējiem liek justies neērti vai rada pat bailes. Viens no uzskatāmākajiem nepieklājīgas rīcības piemēriem ir mūsu reakcija, kad cits autovadītājs mēģina iekļauties satiksmes plūsmā. Vai ievērojam rāvējslēdzēja principu? Vai, redzot avāriju, ļaujam citiem autovadītājiem apbraukt šķērsli, kas atrodas viņu joslā? Vai mēģinām apslāpēt agresīvo reakciju pret lēnākiem un piesardzīgākiem ceļu satiksmes dalībniekiem? Šie ir tikai daži jautājumi, kurus vērts apdomāt autovadītājiem, lai izvērtētu savu tolerances līmeni uz ceļa.

Situācijas uzlabošanā jāiesaistās visiem

Sabiedrībai nav jābūt pieņemošai, sastopoties ar agresīviem autovadītājiem. Ir vairākas valstis, kurās par agresīvu braukšanu, piemēram, distances neievērošanu, strauju un biežu joslu maiņu, tiek piemērots sods. Nesen veikta aptauja liecina, ka 68% Latvijas autovadītāju mēdz braukt agresīvi. Lai nepieļautu, ka visatļautība kļūst par uzvedības normu, autovadītājam jāapzinās agresijas riski un iespējamās sekas.

Cilvēku attieksmes un uzvedības mainīšanu var veicināt izglītošana un informēšana, kurā vajadzētu iesaistīties gan valsts pārvaldei, gan uzņēmumiem un medijiem, gan skolām un autoskolām, gan nevalstiskajām organizācijām un sabiedriskajiem aktīvistiem. Būtiski izglītot bērnus un jauniešus jau no agra vecuma, lai viņi gūtu izpratni par satiksmi gan kā mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, gan kā topošie autovadītāji. Nepieciešams domāt arī par efektīvāku satiksmes plānošanu, nodrošinot labi organizētu infrastruktūru un satiksmes uzraudzību. Situācijas uzlabošanā jāiesaistās visiem, bet katram ir jāsāk ar sevi.

Labas etiķetes ieteikumi

Pavisam vienkārši žesti var būtiski uzlabot drošību un braukšanas pieredzi sev un citiem. Labas braukšanas kultūras praktizēšana var kalpot kā piemērs un iedvesma arī pārējiem autovadītājiem mainīt savus braukšanas paradumus.

• Autostāvvietā novieto automašīnu izvēlētajā vietā pa vidu, lai citiem būtu pietiekami daudz vietas durvju atvēršanai;
• Stāvot rindā un gaidot iespēju atsākt kustību, pārliecinies, ka neesi nobloķējis izbrauktuvi no mazākas nozīmes ceļa. Dod iespēju citiem autovadītājiem iekļauties satiksmē;
• Atceries ievērot rāvējslēdzēja principu sastrēgumos, braukšanas joslu sašaurinājumā un avāriju vai šķēršļu apbraukšanā;
• Ja intensīvā satiksmē kāds palaiž savā joslā vai ļauj izbraukt no mazākas nozīmes ceļa, pateicies. Šos pašus žestus vari izmantot, lai atvainotos, ja esi kļūdījies;
• Ja brauc pa šoseju vai ceļu, kurā ir divas joslas, un redzi, ka blakus ir ieskriešanās josla, no kuras cits autovadītājs mēģina iekļauties satiksmē, izvērtējot situāciju, pārkārtojies uz otro joslu, tādējādi ļaujot autovadītājam no ieskriešanās joslas nonākt pirmajā joslā;
• Neizmanto skaņas signālu katrā situācijā, kura tevi aizkaitinājusi, un neizmanto signāltauri kā rīku agresijas izpaušanai. Lieto to situācijās, kurās tas patiešām nepieciešams;
• Ja zaudē savaldību pie stūres, centies samazināt stresu un negatīvās emocijas. Apstājies tuvākajā atļautajā vietā, nomierinies un dziļi paelpo;
• Tā vietā, lai atbildētu ar agresiju, labāk centies izvairīties un ignorēt agresoru. Neveido acu kontaktu un neņem vērā viņa žestus. Ievēro distanci, dod šim autobraucējam ceļu un turpini savu braucienu ar vēsu prātu;
• Nebrauc zem atļautā ātruma pa kreiso malējo joslu, lai neizprovocētu agresiju citos satiksmes dalībniekos. Ja kādu apsteidzi, centies pēc iespējas ātrāk atgriezties labajā joslā.

Lai apņemšanās saglabātos arī pēc janvāra, ir jāpieliek pūles – tad jaunie paradumi kļūs par ikdienas ieradumu. Vēlam, lai šogad mums izdotos uzlabot savu braukšanas kultūru!