Atbalsts bērnu mentālajai veselībai
Pēdējo gadu globālie notikumi un tendences ir aktualizējušas mentālās veselības nozīmi un rūpes par to. Arī bērni nav pasargāti no mentālās veselības izaicinājumiem, kas nereti var parādīties, sākot skolas gaitas vai tuvojoties pubertātei un tās laikā. Peldēšana var būt nomierinoša un terapeitiska aktivitāte. Sajūta, atrodoties ūdenī, ir relaksējoša, savukārt ritmiskajām peldēšanas kustībām piemīt meditatīvas īpašības. Tāpat peldēšana var būt liels atbalsts bērniem, kurus nomāc zems pašvērtējums. Uzlabojot savas prasmes un rezultātus, bērni izjūt lepnumu par saviem sasniegumiem, kas veicina pārliecību par sevi. Turklāt arī peldēšana, tāpat kā citas fiziskās aktivitātes, atbrīvo endorfīnus jeb tā sauktos laimes hormonus, kas nozīmē, ka pēc aktivitātēm ūdenī bērni mājās dodas labā omā un relaksēti.
Attīstītas sociālās prasmes un jauni draugi
Lai gan peldēšanas apmācības un nodarbības var tikt organizētas arī individuāli, pamatā tās tiek organizētas mazās grupās, ko veido viena vecuma bērni ar līdzīgām prasmēm un interesēm. Šādā veidā bērniem tiek dota iespēja iepazīt savus vienaudžus ārpus ierastās vides un skolas, tādējādi arī attīstot savas sociālās prasmes. Lai padarītu nodarbības jaunajiem peldētājiem saistošākas un interesantākas, nereti peldēšanas treneri izvēlas tajās ietvert rotaļu un komandas spēļu elementus, lai bērni justos brīvāki gan peldbaseinā, gan ārpus tā.
Drošība! Drošība! Drošība!
Katru gadu līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos arvien aktuālāka kļūst drošība uz ūdens kā bērniem, tā arī pieaugušajiem. Mēdz teikt, ka ratus taisa ziemā, bet ragavas vasarā, tādēļ gada aukstie mēneši ir īstais laiks, kad pievērsties sava bērna sagatavošanai vasaras peldēšanas sezonai. Iegūstot pamatus peldētprasmē, bērns ūdens tuvumā jutīsies drošāk un nepakļaus sevi bīstamām situācijām, vai arī spēs attiecīgi reaģēt, ja tādā nokļuvis, potenciāli pasargājot sevi no nelaimes.