Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs neatbalsta Igaunijas aizsardzības ministrs neatbalsta kājnieku mīnu izvietošanu.
Foto ⟩ Igaunijas aizsardzības ministrs neatbalsta kājnieku mīnu izvietošanu (2)
Pevkurs piektdien tikās ar Latvijas aizsardzības ministrs Andri Sprūdu (P), Lietuvas aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Latvija šai konvencijai pievienojās 2005.gadā.
Pevkurs piektdienas preses konferencē apliecināja, ka Igaunijā ik pa laikam notiek diskusijas par Otavas konvenciju. "Bet būsim skaidri, Otavas konvencija vai faktiski pretkājnieku mīnas nav nekādi maģiski instrumenti, kas palīdz izvairīties no kara vai tamlīdzīgi," uzsvēra Pevkurs.
Foto: Baltijas valstu aizsardzības ministru preses konference
"Cilvēki dodas uz mežiem meklēt sēnes, bet to vietā atrod kājnieku mīnas. Tāpēc mūsu nostāja jau ilgu laiku ir bijusi tāda, ka mums ir pietiekami daudz alternatīvu, skaidroja Pevkurs.
Tāpat Pevkurs norādīja, ka jāņem vērā mīnu kontrole. "Tāpēc Igaunijas valdības nostāja ir tāda, ka mēs šodien neatbalstām Otavas konvencijas denonsēšanu," piebilda Pevkurs.
Savukārt Sprūds, runājot par iespējamo mīnu izvietošanu uz valsts austrumu robežas un attiecīgi Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas norādīja, ka aizsardzības līnijas mērķis ir atturēt un aizstāvēt valsti no pirmā teritorijas centimetra, kas, protams, ir arī NATO teritorija.
Jau ziņots, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri piektdien parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.
Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plāns paredz nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.
Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā un sistēmu uzturēšanā. Ar šo dokumentu tiek uzsvērta nepieciešamība attīstīt pretgaisa aizsardzības spējas kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu.
Baltijas valstis apliecināja apņēmību stiprināt atbalsta sniegšanu Ukrainai ar koalīciju palīdzību un atbalstīt viena otru šo koalīciju attīstībā. Tāpat Baltijas valstis turpinās Ukrainas karavīru apmācību.