Ekonomisti: Ņemot vērā ģeopolitisko nenoteiktību, nepieciešams veikt budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu

2020.gadā Eiropas Savienībā (ES) tika aktivizēta Stabilitātes un izaugsmes (SIP) pakta vispārējā izņēmuma klauzula, ļaujot ES valstīm palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu 2020. - 2022.gadā tādā apjomā, cik ir nepieciešams pandēmijas radītā ekonomikas kaitējuma mazināšanai. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un visas ar to saistītās sekas, SIP vispārējā izņēmuma klauzula bija spēkā arī 2023.gadā.

Augsts budžeta deficīta līmenis 2020. - 2023. gados ir saistīts ar apjomīga atbalsta pasākumu paketi Covid-19 un kara Ukrainā ietekmes mazināšanai un ekonomikas atveseļošanai, atzīmē domnīca.

Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājās no 7,2% no IKP 2021.gadā līdz 4,6% 2022.gadā, savukārt vispārējās valdības parāds samazinājās no 44% no IKP 2021.gadā līdz 41% 2022.gadā. Saeima budžeta deficītu 2023.gadam tika apstiprinājusi 4,2% no IKP apmērā. Atbilstoši Eiropas Komisijas novērtējumam 2023.gadā tas sagaidāms 3,2% apmērā no IKP. Savukārt valsts budžets 2024.gadam sagatavots ar deficītu 2,8% apmērā no IKP.

"Latvijas fiskālā pozīcija atrodas salīdzinoši labvēlīgā situācijā, jo valsts parāds ir salīdzinoši zems un valsts kredītreitings augsts. Valsts kase joprojām var refinansēt valsts parādu par samērīgām procentu likmēm," raksta domnīca.

Ņemot vērā ģeopolitisko nenoteiktību, "LV PEAK" eksperti tomēr uzskata, ka nepieciešams veikt budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu un efektīvi ieguldīt ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.

Paralēli ekonomisti atzīmē, ka 2023.gadā darbaspēka izmaksas ir būtiski pārsniegušas pirms pandēmijas līmeni, kamēr produktivitātes kāpums šajā pašā laikā ir bijis mērenāks.

"Latvijas lielākais izaicinājums ir produktivitātes palielināšana, kas ir vienīgais ceļš, kā novērst arvien pieaugošo izmaksu spiedienu uz konkurētspēju," atzīmē "LV PEAK" eksperti, "produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātnesietilpīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs. Latvijas vājākais punkts ir inovācijas - ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Tomēr politikas

veidotāji nedrīkst aizmirst "vecās" problēmas, piemēram, infrastruktūras nepilnības, reģionu krāsās atšķirības, sociālo nevienlīdzību u.c. Produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanai ir nepieciešana vispusīga un plašāka pieeja - spēcīgs sniegums vienā jomā nevar kompensēt vāju veikumu citā."