Krievijas Ārlietu ministrija izteikusi mājienu par iespējamu militāro incidentu risku saistībā ar gaidāmajām NATO mācībām (5)

Pēc viņa domām, šāda mēroga notikumi “vēl vairāk destabilizēs drošības situāciju” un iezīmēs “alianses galīgo atgriešanos pie aukstā kara shēmām, kuru mērķis ir konfrontācija ar Krieviju”.

Gruško vērsa uzmanību uz vingrinājumu scenāriju, saskaņā ar kuru NATO pretinieks būs neeksistējoša Krievijai līdzīga valsts. Saskaņā ar ieceri tā uzbruks kādai no alianses dalībvalstīm, tādējādi izprovocējot Trešo pasaules karu. Mācību laikā plānots veikt vismaz 500 gaisa kaujas operācijas, kā arī izmantot tankus, artilēriju, lidmašīnu bāzes kuģus, iznīcinātājus un zemūdenes.

Gruško pauda neapmierinātību ar šo plānu un apsūdzēja NATO “mākslīgā militārās psihozes atmosfēras uzkurināšanā”, atgādinot, ka vairāku bloka dalībvalstu militārie komandieri iepriekš bija aicinājuši gatavoties karam ar Krieviju.

“Mērķis ir skaidrs: attaisnot militāro izdevumu neierobežotu pieaugumu, demonizējot Krieviju un biedējot vienkāršo cilvēku, <...> un vienlaikus panākt, lai eiropieši vēl enerģiskāk iesaistītos bruņošanās sacensībās par prieku ASV militāri rūpnieciskajam kompleksam,” sacīja Gruško.

Ministra vietnieks apliecināja, ka Krieviju šādas “provokatīvas demonstrācijas” nebiedē, jo tai ir “visi resursi, lai nodrošinātu drošību un aizsardzības spējas”.

NATO mācības “Steadfast Defender” notiks Vācijā, Polijā un Baltijas valstīs, tostarp pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas. Tajās piedalīsies aptuveni 90 000 karavīru.

19. janvārī NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, Nīderlandes admirālis Robs Bauers paziņoja, ka karš ar Krieviju ir neizbēgams. Pēc viņa domām, visām bloka valstīm ir jāgatavojas tam, ka tas varētu sākties tuvāko 20 gadu laikā.

Decembrī šajā jautājumā izteicās Lielbritānijas armijas virspavēlnieks Patriks Sanderss, sakot, ka karš Ukrainā liek atcerēties Hitlera laikus un domāt par sadursmes ar Putinu neizbēgamību. Arī Nīderlandes bruņoto spēku virspavēlnieks un Beļģijas armijas štāba priekšnieks aicināja savus līdzpilsoņus rīkoties tāpat. Jau jaunajā 2024. gadā būt gataviem liela kara draudiem ieteica Zviedrijas virspavēlnieks un civilās aizsardzības ministrs.

15. janvārī kļuva zināms, ka Vācijas iestādēm ir mācību scenārijs, kas paredz, ka 2025. gada vasarā Krievija varētu uzbrukt NATO austrumu flangam. Nākamajā dienā Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa lēsa, ka līdz kara sākumam ar austrumu kaimiņu atlikuši tikai trīs gadi. Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss 19. janvārī pauda viedokli šajā jautājumā - viņaprāt, Rietumiem ir vēl 5-8 gadi, pirms notiks militāra konfrontācija.

2023. gada vasarā Putins paziņoja, ka nav ieinteresēts karā ar NATO. “Bet, ja kāds to vēlēsies - ne mēs -, mēs esam gatavi,” viņš piebilda. Tikmēr Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs sacīja, ka “Krievijai paliek arvien mazāk un mazāk izvēles, kā vien tiešs konflikts” ar aliansi, komentējot ASV tanku “Abrams” nodošanu Ukrainai un solījumus par tāla darbības rādiusa raķešu ATACMS piegādēm. “Mēs esam gatavi, lai gan rezultāts tiks sasniegts ar daudz lielākām izmaksām cilvēcei nekā 1945. gadā,” paziņoja Medvedevs.

Kamēr Krievija pamazām uzsāk gatavot savu sabiedrību karam Baltijā (video), tikmēr Latvijā ar vien biežāk dzirdēsim balsis, ka nevajag mīnēt un fortificēt robežu. Ka tas ir slikti, dārgi, nehumāni utt, utjp. https://t.co/80dGL9TMYW pic.twitter.com/bgGiHfzoee

— Edvīns Šnore (@EdvinsSnore) January 21, 2024