Uzsākta sakaru torņu un pievadceļu projektēšana Latvijas-Baltkrievijas robežas posmam gar Daugavu

“Infrastruktūras izbūves trešās jeb Daugavas kārtas mērķis ir izveidot modernu, robežsardzes ikdienas darbam komfortablu joslu, kas palīdz uzraudzīt valsts robežu gandrīz 20 kilometru garā posmā, kur tā atrodas Daugavas vidū. Šajā posmā būtiskākie ir tehnoloģiskie risinājumi, proti, žogu te nebūvēsim. Savukārt krastā taps patruļjosla, kas robežsargiem ļaus operatīvi pārvietoties gar upi,” skaidro Gavrilova.

Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Projekta izstrādes gaitā ir precizētas torņu atrašanās vietas, un to skaits palielināts no četrām līdz sešām vienībām.

Plānots, ka pievedceļu un metāla sakaru torņu būvniecība varētu sākties jau pēc dažiem mēnešiem, pavasarī. Patlaban vienlaikus ar projektēšanu notiek gatavošanās infrastruktūras izbūvei nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanai un atmežošanai.

Robežas uzraudzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei uz Latvijas – Baltkrievijas robežas projekta trešajā jeb Daugavas kārtā 2023.gada rudenī tika izsludinātas divas cenu aptaujas.

Par sakaru torņu un pievedceļu projektēšanu un būvniecību saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu par 3,1 miljoniem eiro (ar PVN) iesniedza VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, ar kuru tika noslēgts “projektē un būvē” principiem atbilstošs līgums. Projektā paredzēta gan torņu un pievedceļu izbūve, gan arī torņu teritorijas labiekārtošana un aizsargžogu uzstādīšana. Visiem būvdarbiem jābūt pabeigtiem šā gada oktobrī. Šo Daugavas kārtā iekļauto darbu budžets plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tam ir piesaistīti ES līdzekļi 2,77 miljonu eiro apmērā, īstenojot Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu Nr.NVA/RPVP/2023/1 “Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3. kārta 1.posms)”.

Savukārt cenu aptaujā par 16,7 km garās patruļtakas un piecu tiltu projektēšanu un būvniecību saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu par 5,8 miljoniem eiro (ar PVN) iesniedza SIA “VIANOVA”. Patruļtakas izbūve noslēgsies 2025.gada pirmajā ceturksnī.

2023.gada 30.decembrī, kā iepriekš plānots, tika pabeigta pastāvīgā žoga izbūve Latvijas – Baltkrievijas robežas sauszemes posmos 112 km garumā. Patlaban šajos posmos notiek infrastruktūras izbūves darbi, kurus var paveikt ziemas periodā, piemēram, tiek pievesti papildu būvmateriāli.

Posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota 33,5 km gara patrulēšanas josla, jau tuvākajās nedēļās sāksies žoga izbūve. Šajos posmos ir noslēgusies projektēšana, ir uzsākta trases nospraušana dabā un valstij piekritīgajās zemes vienībās ir pabeigta atmežošana. Žogu šajās darbu daļās plānots pabeigt līdz 2024.gada jūlijam.

Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Visas robežapsardzības infrastruktūras izbūvi plānots pabeigt līdz 2025.gadam, tostarp žogu aptuveni 150 km garumā – līdz 2024.gada jūlijam, bet robežas joslas labiekārtošanu – līdz gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN).

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Aktuālā informācija par būvdarbiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas atrodama VNĪ mājaslapā.

Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi”

VNĪ sekmīgi īsteno 34 valsts nozīmes projektus, no kuriem 14 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 399 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3385 zemes īpašumiem ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.