:format(webp)/nginx/o/2023/12/19/15789881t1h1783.jpg)
Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", viesojoties Ungārijā, skaidroja, kāpēc šī valsts attiecībā uz Krievijas sākto karu Ukrainā demonstrē gandrīz pilnīgi pretēju nostāju visai pārējai Eiropas Savienībai.
Raidījums pēta, kā Orbāna vadībā mainījusies Ungārija
1989. gadā Viktoram Orbānam bija 26 gadi, un viņš ar kaislīgu un patriotisku runu uzstājas Varoņu laukumā Budapeštā, kurā pulcējušies aptuveni 200 tūkstoši cilvēku par godu Ungarijas 1956. gada revolūcijas, ko apspieda Padomju Savienība, vadoņa Imres Naģa pārapbedīšanai.
Viens no drosmīgajiem viņa aicinājumiem – nekavējoties no Ungārijas izvest Krievijas armiju. Un ar šo runu, var teikt, arī sākās Orbāna politiskā karjera. Tajā gadā viņa veidotā jauniešu kustība "Fidesz" pārtapa politiskajā partijā un sāka gatavoties vēlēšanām.
"Fidesz" sākotnēji bija rietumnieciski noskaņota.
2010. gadā "Fidesz" parlamentā ieguva absolūto vairākumu, kas ļāva mainīt jau valsts pamatlikumu, un "Fidesz" nevis mainīja, bet pieņēma jaunu valsts konstitūciju.
Tas, kas Orbānam ir izdevies pat ļoti, – lielā mērā apklusināt žurnālistus jeb panākt, lai viņi saka to, ko grib dzirdēt valdības vadītājs, norāda raidījums. 2023. gadā preses brīvības reitingā Ungārija bija 72. vietā.
ANO rezolūcijā Ungārija nosoda Krieviju, bēgļus no kara plosītās Ukrainas uzņem, bet visādi citādi Orbāna politika neliecina par stingru atbalstu Kijivai.
Vairāk skaties sižetā!