Turcija otrdien balsošot par Zviedrijas uzņemšanu NATO

Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju 2022.gadā pēc tam, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. 2023.gada aprīlī Somija kļuva par alianses dalībvalsti, bet Zviedrijas pievienošanos aizkavēja Turcija un Ungārija.

Pēc Turcijas atbalsta, Ungārija paliks pēdējā, kas kavē Zviedrijas pievienošanos aliansei.

Atsaucoties uz savu avotu, televīzijas kanāls NTV ziņo, ka balsojums Turcijas parlamentā notiks šonedēļ, bet precīzu datumu nemin.

Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.

Turciju arī sadusmoja demonstrācijas, ko Zviedrijā sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) atbalstītāji, un protesta akcijas, kurās tika dedzināts Korāns.

Taču pagājušajā mēnesī Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja atbalstīja Zviedrijas lēmumu pievienoties NATO. Tomēr kopš tā laika Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir izvirzījis virkni jaunu prasību, tai skaitā prasību, lai Vašingtona izpilda savu solījumu piegādāt Turcijai iznīcinātājus F-16.

Pagājušajā mēnesī Erdogans telefonsarunā apsprieda savas prasības ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kurš paziņoja, ka Turcijas vēlmes varētu iegūt nepieciešamo Kongresa apstiprinājumu, ja Zviedrija varēs pievienoties NATO.