Ministrija informējusi valdību par bērnu stāvokli Latvijā

Ziņojumā LM vērtē, ka situācija attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem nav būtiski uzlabojusies kopš 2018.gada.

Laika posmā no 2018.gada līdz 2022.gadam no noziedzīgiem nodarījumiem cietuši vidēji gadā 523 bērni. Pēc Iekšlietu ministrijas informācijas centra (IeM IC) datiem 2021.gadā par noziedzīgos nodarījumos cietušām atzītas kopā 817867 personas, no tām 50368 bērni, no kuriem 259 mazgadīgas personas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. No noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem, 197 bija zēni, kas ir 19 mazāk nekā iepriekš, bet 304 meitenes, kas ir par 28 vairāk nekā iepriekš.

Pēc IeM IC datiem 2022.gadā par noziedzīgos nodarījumos cietušām atzītas kopā 8514 personas, no tām 54270 bērni, no kuriem 271 mazgadīgas personas.

2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu visbiežāk bērni cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - 54,3% gadījumu, kas ir par 15,7% vairāk nekā iepriekš, no cietsirdības un vardarbības cietuši 15,4% bērnu, kas ir par 8,4% mazāk nekā iepriekš, mantiskiem nodarījumiem - 9,5% (samazinājums ir 3,1%) un no nodarījumiem pret dzīvību un veselību - 10,2%, kas ir par 4,6% mazāk nekā iepriekš. LM norāda, ka, palielinoties bērnu vecumam, pieaug risks ciest no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Visbiežāk no iepriekš minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem cieš meitenes, zēni retāk. LM atzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo periodu 2021.gadā nav notikusi neviena nepilngadīgās personas tirdzniecība, kā arī neviena nepilngadīgā persona nav tikusi nosūtīta seksuālai izmantošanai.

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, 2021.gadā par 33 samazinājies to bērnu skaits, kuri cietuši no cietsirdības un vardarbības - kopumā tādu bija 84. Tāpat 2021.gadā no zādzības cietuši pieci bērni, bet no no izteiktiem draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu - viens, kas ir attiecīgi par 13 un 10 mazāk nekā iepriekš.

Vienlaikus ir palielinājies bērnu skaits, kas cietuši no pamudināšanas iesaistīties seksuālās darbībās. 2021.gadā tādu bija 50, kas ir par 34 bērniem vairāk nekā iepriekš. No pavešanas netiklībā cietuši 63 bērni, kas ir par 31 bērniem vairāk nekā iepriekš, no pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanas - 54 bērni, kas ir par 26 vairāk nekā iepriekš, bet no seksuālas vardarbības - 76 bērni, un to pieaugums ir par 17 vairāk nekā iepriekš.

Pēc IeM IC datiem 2021.gadā sadalījumā pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, bērni visbiežāk jeb 86 gadījumos cietuši dzīvoklī. Vēl 76 gadījumos bērni cietuši pilsētā, 54 - interneta vidē, 48 - uz ielas, 43 - dzīvojamā mājā un četros - mācību iestādē. Savukārt sadalījumā pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, 2022.gadā bērni visbiežāk jeb 112 gadījumos cietuši dzīvoklī, 90 - pilsētā, 47 - dzīvojamajā mājā, 46 - uz ielas, 11 - mācību iestādē un 25 - interneta vidē.

LM ziņojumā minēts, ka pēc VP sniegtajiem datiem 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies bērnu skaits, kuri cietuši no cietsirdības un vardarbības. To skaits pieauga par 15, sasniedzot 99. Par 45 gadījumiem, pieauga arī no seksuālās vardarbības cietušo bērnu skaits, sasniedzot 121, bet par 31 gadījumu pieauga no izvarošanas cietušo bērnu skaits - 61.

Vienlaikus samazinājies bērnu skaits, kuri cietuši no pamudināšanas iesaistīties seksuālās darbībās - to skaits samazinājās par 40, sasniedzot 10. Tāpat par 20 gadījumiem samazinājies to bērnu skaits, kas cietuši no pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanas - 34.

Vērtējot statistiku par to, kādas personas visbiežāk veica vardarbību pret bērniem, kuri 2021. un 2022.gada laikā saņēma sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem, LM norāda, ka bērni, pārskata periodā, visbiežāk vardarbību piedzīvojuši ģimenē.

Vardarbības veicēju skaits pret 2021.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma no prettiesiskām darbībām cietušajiem bērniem - 684, 2022.gadā - 1057, no tiem 2021.gadā varmākas 242 gadījumos bija tēvi, mātes - 184 gadījumos, abi vecāki - 258 gadījumos. 2022.gadā - 328 gadījumos varmāka bija tēvs, māte - 247 gadījumos, abi vecāki - 482 gadījumos.

Vienlaikus saskaņā ar Valts policijas (VP) datiem datiem 2021.gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, valstī par 33 ir samazinājies ievainoto bērnu skaits, kuri cietuši ceļu satiksmes negadījumos - 585. Vienlaikus 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, par 30 ir palielinājies to bērnu skaits, kuri cietuši ceļu satiksmes negadījumos - to skaits sasniedza 620. Galvenie ceļu satiksmes negadījumu iemesli ir gājēju vai velobraucēju pārvietošanās pa ceļu bez atstarotāja vai apģērba ar atstarojošiem elementiem, nepareiza pārvietošanās pa ceļu - pa nepareizo ceļa pusi vai pat pa ceļa vidu, ko izdara paši nepilngadīgie. To, ka bērni paši pakļauj sevi riskam, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, liecina arī nepilngadīgajiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē uzsākto administratīvo pārkāpumu procesu skaits, norāda LM.

Dati par ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaitu vecuma grupās liecina, ka 2022.gadā visvairāk cietušo bērnu ir vecumā līdz 14 gadiem, kas cietuši kā pasažieri. Bērni vecumā no 15 līdz 16 gadiem vienlīdz cietuši gan kā velosipēdisti, tā pasažieri un gājēji.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu 2021.gadā sodīti 207 autovadītāji un 2022.gadā sodīti 208 autovadītāji.

LM norāda, ka nelaimes gadījumu iemesli uz dzelzceļa nav mainījušies - joprojām pārsvarā nelaimi izraisījusi cilvēku neuzmanība un steiga, nepārliecinoties par drošu dzelzceļa šķērsošanu, nereaģēšana uz aizliedzošajiem signāliem, kā arī reibuma stāvoklis. Nereti vainojamas arī mobilās viedierīces, kuru lietošana sliežu šķērsošanas laikā pazemina cilvēka, īpaši jauniešu, uzmanību pret apkārt notiekošo un tādējādi var izraisīt traģiskas sekas.

Dokumentā pausts vērtējums, ka pārskata periodā pilnveidots valsts sniegtais atbalsts bērniem ar invaliditāti, vienkāršota asistenta pakalpojuma piešķiršanas kārtība un atvieglota atskaitīšanās kārtība par sniegto pakalpojumu, ieviests jauns atbalsta pakalpojums invaliditātes seku mazināšanai bērniem ar invaliditāti no piecu līdz 18 gadu vecumam - pavadoņa pakalpojums

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzīst, ka bērnu situācijas dinamikā var ieraudzīt gan pozitīvas tendences, gan arī negatīvas. Valsts visās jomās plāno dažādus atbalsta mehānismus un pakalpojumus, piemēram, veselības jomā tiek attīstīta pakalpojumu pieejamība, tostarp zobārstniecībā, sociālo pakalpojumu jomā tiek attīstīti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, arī bērnu aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem katru gadu tiek plānoti jauni pasākumi.

Vienlaikus viņš norāda, ka kopumā joprojām jāstiprina pašvaldības loma, plānojot gan finanšu, gan cilvēkresursus, lai atbalstītu bērnus, kuri ir nokļuvuši ārpusģimenes aprūpē, kā arī sniedz atbalstu vecākiem, kuri nokļuvuši situācijās, kurās pašu spēkiem risinājumu nevar rast. Sabiedrībai kopumā jāapzinās, ka bērnu aizsardzībai un bērna interešu aizstāvībai ir jābūt centrālai lomai."

Kopumā vērojamas pozitīvas tendences bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanā vispārējās izglītības iestādēs - 2020. /2021.mācību gadā bērnu ar speciālajām vajadzībām īpatsvars vispārējās izglītības iestādēs sasniedza 60,97%, savukārt 2021./2022.mācību gadā - 69,02%.

Palielinājies bērnu ar piešķirtu bēgļu statusu skaits - 2021.gadā Latvijā bēgļa statusu kopumā bija saņēmušas 29 nepilngadīgas personas, 2022.gadā bēgļa statusu saņēma 87 nepilngadīgas personas.