Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, minot plašākus argumentus Latvijas palikšanai Otavas konvencijā, izceļ nopietnas problēmas ar pretkājnieku mīnu iegādi.
Viens no argumentiem palikšanai Otavas konvencijā - nopietnas problēmas ar mīnu iegādi, uzskata Kalniņš (1)
Tviterī komandieris norādījis, ka, ja būsim pirmie un vienīgie konvencijas lauzēji, tad ir liela iespējamība zaudēt sabiedrotos, tajā skaitā Kanādu, kas Latvijā ir vadošā valsts NATO Kaujas grupā.
"Mūs sagaida nopietnas problēmas ar mīnu iegādi, un jā - arī ar iespējamo to ražošanu Latvijā, kas nebūs realizējama," uzsvēris komandieris.
Kalniņš minējis, ka pretkājnieku mīnu iegādes iespējas būs ārkārtīgi ierobežotas. Civilizētās valstis tās neražo un nepārdod, bet ievieš sankcijas pret valstīm, kas to dara.
Ja Latvijas uzņēmumi mēģinās sākt pretkājnieku mīnu ražošanu paši, tad nokļūs sankciju sarakstos un nebūs spējīgi iegādāties izejmateriālus, norādījis Kalniņš.
Latvijai būs liegta nepieciešamo sprāgstvielu un uzspridzināšanas līdzekļu piegāde, jo tiks uzskatīts, ka mēs to izmantosim pretkājnieku mīnu ražošanā. Šie militārie materiāli NBS ir ārkārtīgi nepieciešami.
Lai iegādātos pretkājnieku mīnas, būtu jāvēršas pie valstīm, ar kurām Latvija pamatā nevēlas sadarboties, un kuras ir iekļautas dažādu civilizētu valstu sankciju sarakstos, paziņojis NBS komandieris.
Kalniņš jau pirmdien preses paziņojumā norādīja, ka kājnieku mīnas ir tikai neliels pretmobilitātes šķēršļu pastiprinošs elements. Tāpat, kājnieku mīnas nav efektīvas pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotām vienībām. Vienlaikus mīnu lauku pastāvīgai uzraudzībai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā arī miera laikā būtu nepieciešami lieli cilvēku resursi.
Kalniņš norādījis, ka jau vairākus gadus bruņotie spēki koncentrējas uz prioritārajiem virzieniem, efektīvi stiprinot pretmobilitātes spēju, piemērām, uguns jaudas palielināšana, pretkājnieku sensoru ieviešana plašā apjomā, vienlaikus veicinot arī no distances vadāmo kājnieku mīnu plašāku pielietojumu.
Komandieris uzsvēris, ka no likumiskā aspekta Otavas konvencija neaizliedz prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas, kā arī citu pretmobilitātes pasākumu veikšanu, lai apturētu mehanizētu vienību uzbrukumu, vienlaikus samazinot civilo cilvēku un dzīvnieku bojāeju ne tikai konflikta laikā, bet arī miera laikā.
Aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) uzdevumā NBS veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas un aicina izstāšanos neatbalstīt. Arī Sprūds uzskata, ka patlaban nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no minētās konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas.
Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņojusi, ka NBS skaidri izteikušies par iespēju izmantot prettanku mīnas un no distances vadāmās mīnas, tāpēc pašlaik nav nepieciešams izstāties no Otavas konvencijas.
Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" turpinās parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas. Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Latvija šai konvencijai pievienojās 2005.gadā.
Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai.