Spānija koriģē katalāņu separātistu amnestijas likumprojektu

Amnestijas jautājums aktualizējās pēc parlamenta vēlēšanām pērnā gada jūlijā, kurās nedz kreisie, nedz labējie nespēja izcīnīt absolūto vairākumu. Pēc vēlēšanām Sociālistu partijas līderim un līdzšinējam premjerministram Sančesam, lai saglabātu valdības vadītāja amatu, bija nepieciešams Katalonijas separātistu partiju "Kopā par Kataloniju" (JxCat) un Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC) atbalsts parlamentā. Apmaiņā pret to abas partijas pieprasīja atcelt apsūdzības simtiem katalāņu separātistu.

Apmaiņā pret separātistu atbalstu Sančess piekrita pieņemt likumu, kas piešķirs amnestiju katalāņiem, pret kuriem ierosināta tiesvedība saistībā ar neveiksmīgo 2017.gada Katalonijas neatkarības referendumu.

Izmaiņas, par kurām otrdien vienojās sociālisti un Katalonijas separātisti, nodrošinās papildu aizsardzību šajā referendumā iesaistītajiem separātistiem, sevišķi "JxCat" vadītājam Karlesam Pudždemonam, kurš tolaik bija Katalonijas reģiona līderis.

Likumprojekts par amnestiju, kas vēl jāapstiprina parlamentā, attiecas uz visiem notikumiem, kas saistīti ar Katalonijas neatkarības centieniem, sākot no 2012.gada līdz pat mūsdienām, tai skaitā 2014.gadā notikušo simbolisko balsojumu un 2017.gada referendumu, ko pavadīja vardarbība.

Tieslietu ministrs Fēlikss Bolanjoss preses konferencē paziņoja, ka valdība ir vienojusies par diviem tehniskiem grozījumiem ar "parlamenta grupām, kas atbalsta amnestijas likuma pieņemšanu". Saskaņā ar vienošanos apsūdzības terorismā tiks piemērots tikai tiem amnestijas likumprojekta aptvertajiem cilvēkiem, kas saistīti ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, paziņoja ministrs.

Pudždemons 2017.gada beigās aizbēga uz Beļģiju, lai izvairītos no kriminālvajāšanas saistībā ar neveiksmīgo neatkarības iegūšanas mēģinājumu. Amnestija ļaus viņam atgriezties mājās.

Pagaidām viņam Spānijā draud apsūdzības terorismā saistībā ar aizdomām par saistību ar protesta grupu, kas aktīvi darbojās 2019.gadā un bloķēja galvenās automaģistrāles un mēģināja paralizēt Barselonas lidostu, kas ir Spānijas otrā noslogotākā lidosta.