/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
Valdība beidzot saņēmusi dūšu un sākusi klapēt ciet pustukšās lauku skolas. Sen bija laiks. Bet, kā jau ierasts – daļa iedzīvotāju joprojām nav ar to mierā. Un iebildumi šoreiz ir absolūti fantastiski – tā esot Latvijas lauku iznīcināšana! Jo, redziet, izrādās, ka mazās lauku skolas ir burtiski pats pēdējais bastions, kas attur Latvijas laukus no iznīcības un nebūtības.
Iedzīvotāju iniciatīvu platformā ManaBalss.lv pat uzsākta iniciatīva “LATVIJAS LAUKU SKOLĀM – BŪT!” Tajā lasāms šāds te teksts:
“Uzskatām, ka mums katram ir savi pienākumi: skolēniem jāmācās, vecākiem jārūpējas par saviem bērniem, bet ierēdņiem un politiķiem – jāsakārto likumdošana, lai bērni varētu mācīties sev piemērotākajā skolā. Ir vispārzināms fakts, ka valstī samazinās dzimstība, un tas visvairāk skar lauku iedzīvotājus. Tāpat nenoliedzam, ka pēc IZM noteikumiem, lai cik diskutabli tie būtu, bērnu skaits mūsu skolā neatbilst tur uzstādītajiem parametriem. Tomēr neuzskatām, ka trūkstošo bērnu skaits ir tik būtisks, ka skolu likvidēšana ir vienīgais veids, kā risināt valsts un pašvaldības finansiālās problēmas uz lauku skolu likvidācijas rēķina, neizprotot konkrēto situāciju. Jāņem arī vērā, ka bērnu skaits skolās ir mainīgs, un vietām tas uzrāda, kaut nelielas, tomēr pieauguma tendences. Šāda rīcība vienlaikus iznīcina ne tikai skolas, bet arī pagastus, liekot cilvēkiem doties prom no lauku reģioniem. Saglabājot dzīvotspējīgu skolu, mēs saglabāsim dzīvotspējīgu, radošu un pašpietiekamu kopienu.”
Vispirms jau pārsteidz tēze, ka dzimstības samazinājums visvairāk skar tieši lauku iedzīvotājus. Uz ātru roku pajautāju internetam par dzimstību Latvijas reģionos. Izrādās, ka Zemgales, Kurzemes un Vidzemes reģionos dzimstība ir augstāka, nekā Rīgas reģionā. Respektīvi – apgalvojums par lauku iedzīvotājiem ir aplams jau saknē.