Aptauju dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji savas spējas atpazīt Latvijā ražotus produktus vērtē krietni augstāk, nekā tās ir patiesībā. Vai iemesli tam meklējami apzinātā patērētāju maldināšanā un kāpēc ražotāji ir sākuši iniciatīvu "Tiesības zināt, ko liekam galdā!", TVNET raidījumā "Pulss" epizodē sarunājāmies ar Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu un biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.

Ar Latviju saistīts produkta nosaukums nebūt nenozīmē, ka tas šeit ražots

"Tiesības zināt, ko liekam galdā!" – šādu iniciatīvu biedrība "Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padome" (LOSP) ir iesniegusi vietnē manabalss.lv. Tās mērķis ir vienota pārtikas produktu izcelsmes marķējuma sistēmas ieviešana Latvijā.

LOSP valdes priekšsēdētājs norāda, ka ļoti bieži iedzīvotāji veikalos neapzināti iegādājas importa produkciju, domājot, ka tas ir pašmāju ražojums. "Ar labu mārketingu tirgotāji spēj radīt iespaidu, ka šis produkts ir Latvijas ražojums, bet īstenībā izcelsmes valsts ir cita. Mēs veicām aptauju ar kompāniju SKDS un apstiprinājās, ka tā ir – cilvēki domā, ka viņi pērk vietējo produkciju, bet bieži nopērk importu," klāsta Gūtmanis.

Vietējo ražotāju pārstāvji uzsver, ka viņu virzītā iniciatīva nav par to, ka cilvēkiem vispār nevajadzētu pirkt importa produkciju, taču izvēlei jābūt apzinātai un veikalos ir skaidri jāspēj atšķirt, kurā valstī attiecīgais produkts ir ražots. Taču nesenākie SKDS aptaujas dati liecina, ka produktu izcelsmes valsti, it īpaši ja runa ir par nesen tirgū ienākušiem produktiem un to iepakojums asociējas ar Latvijas preci, patērētāji noteikt nespēj – jauno produktu gadījumā patieso izcelsmes valsti zina labi ja 5% pircēju, lai arī vienlaikus 70-80% šo pircēju ir pārliecināti, ka zina to.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X