Latvija starptautisko attiecību virpulī: Saeimas ārpolitikas debates

Debatēs akcentē atbalstu Ukrainai un gatavību aizsargāt Latviju no Krievijas

Saeimas deputāte, iepriekšējā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) akcentēja, ka "Krievija ir nozagusi mūsu un Eiropas mieru, Krievija ir nozagusi jau divus gadus no Ukrainas dzīves". Politiķe uzsvēra, ka "kara elpa" ir visur, un ka tā ir uzspiedusi asiņainu zīmogu uz neskaitāmu cilvēku dzīvēm. "Pasaule pierod pie ekstrēmā - gan pie ikdienas varoņdarba, gan pie brutālām šausmām. Karš notiek ne tikai realitātē, bet arī cilvēku apziņā, kas patoloģiski mainās," pauda NA politiķe.

Mūrniece norādīja, ka mums arvien biežāk nākas uzdot sev jautājumu, cik droši varam justies blakus asiņainam cilvēkēdāju režīmam, kas valda Krievijā. "Jārēķinās ar sliktāko un jāgatavojas sevi militāri aizstāvēt šodien. Virkne NATO militāro ekspertu atzīst, ka karš ar Krieviju, ja tā netiks sakauta, NATO šķiet neizbēgams," akcentēja NA deputāte.

Reizē Mūrniece arī pauda, ka mūsu drošība pēdējo gadu laikā ir būtiski stiprināta, esam pasaulē stiprākajā drošības aliansē NATO. "NATO kaujas grupa Latvijā Kanādas vadībā tiek audzēta līdz brigādes līmenim. Sekmīgi uz priekšu virzās pretgaisa aizsardzības spēju, krasta raķešu un HIMARS un citi projekti, kas modernizēs mūsu bruņotos spēkus. Izveidots Valsts aizsardzības dienests ar mērķi audzēt rezervistu skaitu," virzību progresu, pie kura tapšanas iepriekš strādājusi arī pati politiķe ministres pilnvaru laikā, atzīmēja deputāte.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P) cita starpā vērsa uzmanību klimata krīzes jautājumam, uzsverot, ka nav iespējams panākt drošu pasauli, ignorējot klimata krīzes draudus un Latvijas lomu šo draudu novēršanā. "Klimata krīzes lielākais drauds nav sekas, ko mēs redzam, izjūtam šobrīd, bet gan nozīmīgu dabas sistēmu sagrūšanas risks zem pārāk straujām pārmaiņām dabas ciklos," atzīmēja politiķis. Klimata krīzes novēršana, fosilās atkarības mazināšana ir viens no uzdevumiem ilgtspējīgam mieram un drošībai, un katra rīcība palīdzēs mazināt finansējumu Krievijas karam, uzskata Cepurītis.

Kariņš: Latvijas atbalsts Ukrainai aizvadīto gandrīz divu gadu laikā ir priekšzīme visai Rietumu pasaulei

Latvijas atbalsts Ukrainai aizvadīto gandrīz divu gadu laikā ir priekšzīme visai Rietumu pasaulei, uzsvēra ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), atklājot ikgadējās Saeimas ārpolitikas debates.

Viņš uzsvēra, ka Eiropā ir atgriezies karš. Ir pagājis gads un 11 mēneši, kopš Krievija neprovocēti un brutāli uzbrūk Ukrainai ar mērķi to iznīcināt kā valsti. Kariņa ieskatā tas ir imperiālistisks karš, kura plašākais mērķis ir apturēt un izmainīt likuma varā balstīto starptautisko kārtību un to aizvietot ar brutālu spēku un varu.

Ārlietu ministrs norādīja, ka Krievija patlaban cenšas visos veidos ar savu propagandu iestāstīt gan Latvijai, gan pārējai Rietumu pasaulei, ka mēs esam sašķelti, bezspēcīgi, Krievijas karš iet uz priekšu, tā uzvarēs un pretestībai nav jēgas.

"Tie ir meli, blēņas un muļķības. Mēs neesam ne sašķelti, ne nespēcīgi, kā mums cenšas iestāstīt. Latvija stāv kopā ar Rietumu sabiedrotajiem. Mūsu spēkos ir palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā un Ukraina var uzvarēt. Tai ir nepieciešams nedalīts mūsu atbalsts. Ir arī iespējami pēc kara iegrožot Krieviju tā, ka tā nekad neuzbrūk nekur tālāk Eiropā," sacīja Kariņš.

Viņš piebilda, ka nav neizbēgami, ka Eiropā būs plašāks karš, taču mūsu spēkos ir to apturēt, stiprinot savu drošību kopā ar Rietumu sabiedrotajiem. Kariņš aicināja neklausīties Krievijas propagandā, būt drošiem un pārliecinātiem par sevi.

Uzskaitot Latvijas ārpolitikas mērķus, ārlietu ministrs uzsvēra, ka jāturpina sniegt nedalītu atbalstu Ukrainai, lai tā varētu uzvarēt Krievijas īstenotajā karā. Latvijas pilsoniskā sabiedrība "apbrīnojamajā kārtā un ļoti aktīvi" turpina sūtīt konkrētu palīdzību Ukrainai, norādīja Kariņš.

Politiķis atzīmēja, ka Latvija veltījusi apmēram 1% no iekšzemes kopprodukta atbalstam Ukrainai, kas arī arī parāda, ka nav jābūt bagātam, bet ir jābūt gribai palīdzēt. Rietumiem arī ir jāsaglabā nemainīga stingra politika par sankcijām pret Krieviju. Kariņš akcentēja arī Eiropas Savienības (ES) lomu attiecībā uz Latviju. Politiķis pozitīvi novērtēja, ka Moldova un Ukraina ir uzaicinātas uz ES iestāšanās sarunām, un uzsvēra, ka Latvija atbalsta ES paplašināšanos. Lielāka ES paver milzu iespējas arī mūsu eksportētājiem un nāks par labu Latvijas ekonomikai.

Tāpat ārlietu ministrs akcentēja iestāšanos par tādām pamatvērtībām, kā demokrātija un likuma vara, kas īpaši svarīga mazām valstīm.

Atbildība tiks prasīta gan no krievu karavīriem, kuri šāvuši un izvarojuši ukraiņus, gan no militārās un politikās pavēlniecības

No Krievijas tiks prasīta atbildība - Latvija uzstāj uz īpaša tribunāla izveidi, kur par pastrādāto atbildēs visi kara noziedznieki, sākot ar karavīriem, kuri šāvuši un izvarojuši ukraiņus, kā arī no militārās un politiskās pavēlniecības, akcentēja ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), uzrunājot deputātus Saeimas ārpolitikas debatēs.

Viņš gan pieminēja, ka Rietumu pasaule vēl nav vienojusies par veidu, kā šāds tribunāls būtu jāveido. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka tie ir Latvijas ārpolitikas lielie mērķi - panākt ne tikai stingrāku un efektīvāku sankciju politiku, bet arī panākt no Krievijas atbildību par to, ko tā dara Ukrainā. Kariņš atzīmēja, ka tas ir ne tikai necilvēcīgi, bet pilnībā prettiesiski.

Ministrs norādīja, ka Latvijas ārpolitikas divi balsti, kas ir Eiropas Savienība (ES) un NATO, ir un paliks centrā. Viņš apliecināja, ka Latvija turpinās aktīvi strādāt, lai stiprinātu gan ES un NATO. Pēc Kariņa paustā, nākamo piecu gadu laikā ES izaicinājums būs bloka paplašināšanās, lai gan jau ir pieņemts politisks lēmums uzsākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Savukārt Gruzijai ir piešķirts kandidātvalsts statuss. Ja Bosnija un Hercegovina veiks noteiktas reformas, arī šīm valstīm ir iespēja iegūt kandidātvalsts statusu.

"Vairākas valstis gribētu pievienoties ES. Latvijas pieeja ir tāda, ka mēs gribam plašāku ES. Mēs atbalstām ES paplašināšanos, jo esam pārliecināti, ka tas stiprinās gan drošību, gan pavērs iespējas arī mūsu eksportētājiem. Kad ES pievienosies Ukraina un Moldova, nauda ies šo valstu virzienā. Nauda, ko potenciāli varētu iegūt pašmāju ražotāji un eksportētāji," skaidroja Kariņš.

Viņa ieskatā tā ir Latvijas iespēja. Ārlietu ministrs norādīja, ka, piemēram, Latvijas pievienošanās ES nāca par labu Vācijas ekonomikai. Savukārt ES paplašināšanās austrumu virzienā nāks par labu Latvijas ekonomikai. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Latvija atbalsta bloka paplašināšanos. Kariņš uzsvēra, ka paplašināšanās var notikt tikai tad, ja valsts, kura grib būt daļa no ES, pieņem mūsu pamatvērtības - brīvība, demokrātija un likuma vara.

"Ja atskatāmies mūsu vēsturē. [..] Te ir bijuši vācieši, zviedri, poļi un krievi. Impērijām ir spēka vara, lielāka armija, nāk iekšā citā teritorijā, izvaro, šauj, laupa un dara, ko grib. Likuma vara mazām tautām, mazām nācijām ir vajadzīga, lai tās varētu pastāvēt. Starp mums un haosu stāv likums," teica Kariņš.

Kariņš: Ar grūtībām pārgriežot energoresursu nabas saiti ar Krieviju, Eiropa nedrīkst veidot jaunu atkarību no Ķīnas

Eiropa ar grūtībām pārgrieza nabas saiti ar Krieviju energoresursu jomā, taču nedrīkst veidot jaunu atkarību no Ķīnas, tādu uzskatu pauda ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs.

Viņš norādīja, ka pēdējā laikā īpaši aktualizējies jautājums par Ķīnu, arī cilvēki jautā, kāda īsti ir Latvijas nostāja un attieksme, vai Ķīna ir partneris, drauds vai iespēja. Ārlietu ministrs atzina, ka atbilde ir sarežģīta, jo iekļauj visu iepriekš minēto. Ķīna ir cieši iesaistīta pasaules tirdzniecības ķēdēs, ikdienā mēs izmantojam preces, kas ražotas Ķīnā.

"Pirms sešiem, septiņiem gadiem daudzi naivi domāja, ka Ķīna ir zelta bedre, ar kuru varētu sākt sadarboties un no debesīm atspīdēs gaisma. Arī Ķīna aktīvi veicināja šādu domāšanu ar "Jostas un ceļa" iniciatīvu. Rezultāts bija neviennozīmīgs. Esmu runājis ar valstu vadītājiem, kuri uzskata, ka kļūdaini un pārāk ātri skrējuši šajā virzienā, zināmās jomās kļūdami atkarīgi," sacīja Kariņš.

Viņš pieminēja, ka pirms vairākiem gadiem pastāvēja uzskats, ka tranzīts ir nākotne. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka tranzīta ceļā starp Ķīnu un Latviju ir Krievija. Ja, piemēram, Krievija kādā dienā izdomā, ka kādā posmā jāveic remontdarbi, robežai nekas pāri netiks.

"Tā nav zelta bedre, bet tas nenozīmē, ka gribam pagriezt muguru. Mums ir jāsaskata riski, tai skaitā arī tehnoloģiju ziņā. Ķīnas, Latvijas un Eiropas valstu valdības tomēr ir pārāk dažādas. Ir demokrātiskas un ir autokrātiskas sistēmas. Neviens nevar nesadarboties ar tiem, kas nav "tīrākais demokrāts". Tas nav reāli. Jābūt atvērtām acīm, un nedrīkst veidot jaunu atkarību. Tā ir politika, ko Eiropa tagad cenšas izstrādāt," pauda Kariņš.

Viņš retoriski jautāja, kā varam pareizi līdzsvarot tiešās ekonomiskās ar drošības interesēm, kā atrast samērību, sadarbojoties un atceroties arī par ASV. Kariņa ieskatā tam ir jānotiek uzmanīgi nevis noliedzoši. Ārlietu ministrs aicināja atcerēties, ka starp tām valstīm, kas ievēro noteiktās sankcijas pret Krieviju, Ķīna to nedara, un Latvijai tas izsaka diezgan daudz.

"Mūsu ārpolitika ir vērtībās balstīta - brīvība, demokrātija un likuma vara. Mēs esam atvērti sadarboties ar jebkuru, kurš dalās ar šīm vērtībām. Mums ir jāatceras, ka mazas valstis kā Latvija var pastāvēt tik ilgi, kamēr pasaulē pastāv likuma vara. Tas ir mūsu spēkos sarežģītajos, mainīgajos pasaules apstākļos saglabāt savu brīvību, demokrātiju, neatkarību un mūsu valsts un iedzīvotāju drošību," pauda Kariņš, piebilstot, ka tam jānotiek ciešā sadarbībā ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO, ar atvērtu skatu uz pārējo pasauli un ar ticību un lepnumu pašiem par saviem spēkiem.

Kols: Vairāk munīcijas un pretgaisa aizsardzības Ukrainai būtu labākās zāles pret agresora radīto kara nogurumu Rietumos

Vairāk munīcijas un pretgaisa aizsardzības resursu piešķiršana Ukrainai būtu labākās zāles pret agresora radīto kara nogurumu Rietumos, šodien Saeimas ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Kols arī uzsvēra, ka Ukraina jāuzņem NATO un Eiropas Savienībā, un ka šiem mērķiem nav alternatīvu.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka kara Ukrainā iznākums noteiks Eiropas, ASV un pasaules drošību turpmākajos gadu desmitos. Ukrainas uzvara ir svarīga demokrātijas nostiprināšanai un uzplaukumam, pauda politiķis.

Ja esam ieinteresēti atjaunot ģeopolitisko uzticamību, normu un institūciju leģitimitāti un globālo stabilitāti, mums ir jāierobežo un jāaptur esošie un potenciālie agresori, norādīja Kols.

Tik ilgi, kamēr Krievija saglabās iniciatīvu, kamēr tā spēs darbināt savu kara mašīnu, tā turpinās eskalāciju, teica Kols. Padoties nogurumam Ukrainai nozīmētu beigt eksistēt. Komisijas priekšsēdētājs pauda, ka jāmobilizē visi spēki, lai Ukraina var no savas teritorijas dot triecienus pa agresora teritorijām līdz uzvarai tik ilgi, cik vajadzēs.

Tāpat Kols pauda, ka finansējums 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai ir minimums.

Šis nav tikai Krievijas karš pret Ukrainu, jo tā ir arī Krievijas un tās sabiedroto, noziegumu līdzzinātāju cīņa pret Rietumiem, lai destabilizētu visu pasauli, uzsvēra Kols.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pauda, ka iepriekš rietumvalstis kļūdaini pieņēma, ka Krievija un Ķīna pasaules kārtības pamatjautājumos tuvojas Rietumiem. Krievijas iebrukums Ukrainā ir iespēja atjēgties un mainīties, sacīja Kols, izceļot paradigmas maiņu Eiropā.

Kā satraucošu tendenci Kols minēja konfliktus, pieaugošu sāncensību starp valstīm un globālu demokrātijas panīkumu, norādot, ka galvenais cēlonis tam ir autoritārisma atdzimšana. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka tikai 20% no 7,9 miljardiem pasaules iedzīvotāju dzīvo brīvās valstīs.

Starptautiskā vide arvien vairāk sadrumstalojas, šo plaisu padziļina arī karš Gazā un mazinās arī Eiropas un ASV diplomātiskā dominance, akcentēja Kols.

Šis gads būs lielākais vēlēšanu gads pasaules vēsturē, jo teju puse pasaules iedzīvotāju vairāk nekā 60 valstīs šogad dosies balsot prezidenta, parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, pauda Kols, norādot, ka vēlēšanu iznākumi ASV un Eiropas Parlamentā spēcīgi ietekmēs visu pasauli.

Eiropai šis ir laiks, kad sev un citiem jānodefinē, ka demokrātijas investē citās demokrātijās. Tam jābūt dzelžainam principam globālā līmenī, teica Kols. Izvēlēs starp vērtībām un ērtībām komisijas priekšsēdētājs aicināja izvēlēties vērtības. Eiropas sankcijām beidzot jākļūst par iedarbīgu instrumentu cīņā pret agresoriem, uzsvēra Kols.

Siliņa: Latvijas ārpolitika nes augļus

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šodien ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs atzinīgi novērtēja Latvijas īstenoto ārpolitiku NATO struktūrā.

Siliņa sacīja, ka drošības un aizsardzības centrālais stūrakmens Latvijā ir NATO. Valdības vadītāja jūlijā piedalīsies NATO samitā Vašingtonā, un tajā Latvijas nostāja būšot vērsta uz sabiedroto militārās klātbūtnes palielināšanu Latvijā.

Vienlaikus Ministru prezidente norādīja, ka jau šobrīd Kanāda kā vadošā sabiedrotā virzās uz brigādes lieluma kaujas grupas izveidošanu Latvijā, un tas, Ministru prezidentes ieskatā, apliecina, ka "Latvijas ārpolitika nes augļus".

Vienlaikus nemainīgs Latvijas uzdevums ir palielināt NATO aizsardzības spējas, tostarp attīstot arī savu un Eiropas militāro industriju. Virzībā uz 3% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, Latvija saviem sabiedrotajiem rāda piemēru, uzskata Ministru prezidente. To apliecinot arī citu valstu līderi, norādot, ka tas ir "pareizais ceļš".

Ministru prezidente atzina, ka sabiedroto atbalsts aug. Tāpat mainās sabiedroto izpratne par Krievijas patiesajiem nodomiem, un Latvijas viedoklī ieklausās arvien vairāk.

Siliņa pauda Latvijas gatavību kopā ar citām reģiona un NATO valstīm īstenot apņēmīgu atturēšanas politiku pret Krievijas apdraudējumu.

Mieriņa: Latvijas ārpolitikas prioritāte ir Ukrainas ātrākas uzvaras veicināšana

Paralēli NATO stiprināšanai, Latvijas ārpolitikas prioritāte ir Ukrainas ātrākas uzvaras veicināšana un Krievijas agresijas iegrožošana, šodien ikgadējās ārlietu debatēs pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Turpinoties Krievijas pilna mēroga militārajai agresijai pret Ukrainu, Latvijai nav nepieciešams pārdefinēt svarīgāko ārpolitikas prioritāti, uzskata parlamenta priekšsēdētāja, norādot, ka Latvijas un visas Eiropas aizsardzība sākas uz Ukrainas - Krievijas frontes līnijas.

"Pateicoties mūsu aktīvai ārpolitikai un darbos demostrētai līderībai aizvadīto divu gadu laikā notikusi nopietna izpratnes maiņa arī daudzās frontes līnijās attālākās valstīs, taču karš turpinās - 701 kara diena," atzīmēja Mieriņa.

Pēc Mieriņas sacītā, Ukraina cer, ka Latvijas piemērs un līderība par nesavtīgo atbalstu spēs iedvesmot arī citas valstis. Spēja panākt izmaiņas ne vienmēr ir atkarīga no valsts izmēra, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.

Mieriņa uzskata, ka Ukrainas dalība Eiropas savienībā (ES) un NATO ir vienīgais veids, kā garantēt drošību ilgtermiņā un pēc kara Eiropā. Krievijas agresijas draudi nebeigsies ar agresorvalsts sakaušanu, uzsvēra parlamenta priekšsēdētāja.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā iesniedz ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā.

Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos.

Pēc ārpolitikas debatēm Saeima plāno turpināt darbu, un galīgajā lasījumā plānots skatīt grozījumus Sporta likumā, kas paredz liegt visām Latvijas valsts komandu sporta spēļu izlasēm spēlēt ar Krievijas un Baltkrievijas komandām, kā arī organizēt sacensības, kurās šo valstu sportisti piedalās zem sava karoga vai neitrālā statusā.

Otrajā lasījumā sēdē plānots skatīt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, lai varētu palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, kā arī likuma grozījumus, kas paredz sūdzības par bāriņtiesu darbinieku ētikas pārkāpumiem izskatīt pašvaldības ētikas komisijā.

Deputātiem paredzēts lemt arī par vairāku jaunu Saeimā iesniegtu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. To vidū ir likumprojekts par valsts nekustamā īpašuma Hanzas ielā 2, Rīgā, nodošanu bez atlīdzības laikmetīgas mākslas centram "KIM?", kā arī likumprojekts par vecāku pabalsta apmēra palielināšanu.

Sēdes darba kārtībā ir arī lēmuma projekti par izmaiņām vairāku parlamenta delegāciju sastāvā un deputātu pieprasījums ekonomikas ministram un klimata un enerģētikas ministram par valsts elektroapgādes sistēmas drošību.

Deputāti sēdes darba kārtībā lūguši iekļaut arī pieprasījumu satiksmes ministram par pasta nodaļu slēgšanu ārpus lielākajām pilsētām, savukārt Ministru kabinets lūdzis skatīt lēmumprojektu par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju "Daesh" vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā "Inherent Resolve".