/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2024/01/25/15848272t1hbf3a.jpg)
Krievijas sakaru uzraudzības iestāde “Roskomnadzor” nav saņēmusi nevienu pieteikumu no ārvalstu interneta pakalpojumu sniegšanas pakalpojumu sniedzējiem reģistrācijai īpašā reģistrā, kas dotu zaļo gaismu darbībai Krievijā, vēsta RBK.
Ārvalstu interneta pakalpojumu sniedzēji atsakās strādāt Krievijā (2)
Ņemot vērā likma grozījumus, ko Valsts dome pieņēma 2023. gada vasarā, no 1. februāra organizācijas, kas nav reģistrējušās “Roskomnadzor” reģistrā, nedrīkstēs sniegt interneta mitināšanas (hostinga) pakalpojumus Krievijas teritorijā.
Tas nozīmē, ka visas jaunās mājaslapas, kas Krievijā parādīsies pēc 1. februāra, nevarēs izmantot reģistrā neiekļauto hostinga pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. Savukārt vietnes, kuras ir izvietotas uz šādu pakalpojumu sniedzēju serveriem, var kļūt nepieejamas Krievijas iedzīvotājiem.
Tiek norādīts, ka “Roskomnadzor” izskata pieteikumus reģistram desmit dienu laikā. Pat ja kāds no ārvalstu hostinga pakalpojumu sniedzējiem tomēr iesniegs pieteikumu iekļaušanai reģistrā, šo procedūru līdz 1. februārim nebūs iespējams pabeigt.
Pašlaik reģisrā ir 266 hostinga pakalpojumu sniedzēji, un saņemti vēl 44 pieteikumi. Formāli reģistrā ir arī ārzemju kompānijas, piemēram, “ActiveCloud”, kas darbojas Baltkrievijas un Krievijas tirgos.
2023. gada decembrī “Roskomnadzor” sastādīja 11 protokolus par likumu neievērošanu, kas paredz ārvalstu kompānijai izveidot filiāli vai pārstāvniecību Krievijas teritorijā. Sodus saņēmuši “Ionos”, “Amazon Web Services”, “Bluehost” un virkne citi starptautiskie interneta hostinga pakalpojumu sniedzēji.
Janvāra vidē tiesas sodījušas ārvalstu hostinga kompānijas par kopumā 367 miljoniem rubļu (3,79 miljoniem eiro). Tāpat “Roskomnadzor” pieprasījis pārtraukt interneta meklēšanas rīkiem sniegt informāciju par ārvalstu hostinga pakalpojumu sniedzējiem, kas nav lokalizējuši biznesu Krievijā.
Ārvalstu hostinga pakalpojumu sniedzēji nav iesnieguši pieteikumu iekļaušanai reģistrē, ņemot vērā “pretkrieviskas politikas īstenošanu un informācijas spiediena izdarīšanu”, kā tas ir gadīumos ar “Google” un “Meta Platforms”, kas ignorējot Krievijas likumus, norādīja Valsts domes Informācijas politikas komitejas vadītājs Aleksandrs Hinšteins.
Lai iesniegtu pieteikumu reģistrā, ārvalstu hostinga pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams reģistrēties kā juridiskajai personai, vai vismaz īrēt serverus Krievijā. Krievijas amatpersonas gan saprot, ka neviena ārvalstu kompānija esošajā sankciju režīmā neriskēs ar biznesu un nepildīs Krievijas varasiestāžu prasības.