1974. gada 15. jūlijā 29 gadus vecā televīzijas ziņu reportiere Kristīne Čubuka ieradās Floridas ziņu studijā “WXLT-TV” un ap 9:30 no rīta sēdās kameras priekšā, lai sāktu savu ikdienas pārraidi “Suncoast Digest”. Pirms tam viņa kolēģiem bija paziņojusi, ka pirms šova viņai ir jānolasa vietējās ziņas, kas gan pārējos nedaudz pārsteidza, jo parasti viņa to nemēdza darīt. Kad bija nolasītas vairākas ziņas un pieminēta apšaude vietējā restorānā, viņa pateica savu bēdīgi slaveno frāzi: “Pieturoties pie “WXLT” vietējo iekšu un asiņu ziņu tradīcijas, “TV 40” piedāvā pirmo pašnāvības mēģinājumu televīzijas vēsturē.” Tad viņa izvilka revolveri un iešāva sev galvā.

Pēc tam, kad viņa tika aizvesta uz slimnīcu, kur drīz vien nomira, viņas kolēģis uz galda atrada ar asinīm notrieptu ziņu scenāriju, ko viņa izmantoja pirms pašnāvības. Turpat arī bija detalizēts savas nāves apraksts un tas, ko kameras priekšā jānolasa tam cilvēkam, kurš televīzijas skatītāju priekšā stāsies pēc viņas nāves.

Dažu stundu laikā šis incidents nonāca mediju virsrakstos visā pasaulē, bet pēc dažiem mēnešiem visi par to jau bija aizmirsuši. Vien interneta ēras sākumā daži pašpasludināti detektīvi nolēma, ka ir laiks arhīvos atrast Kristīnes Čubukas pašnāvības ierakstu un celt to atkal gaismā. Tas arī izdevās, un, lūk, 2016. gadā Sandensas kinofestivālā tika izrādīta uz Čubukas dzīves un nāves balstīta mākslas filma “Christine”, kurā Kristīni attēloja aktrise Rebeka Hola. Bet kas bija Kristīne Čubuka un kāpēc viņa izvēlējās spert šādu soli?