Draudzībai "bez robežām" radušās robežas jeb Krievija slīgst atkarībā no Ķīnas (6)

Kā vēsta “Deutsche Welle”, 2023. gadā Krievijas un Ķīnas tirdzniecības apgrozījums sasniedza vēsturisku rekordu, sasniedzot 240 miljardus dolāru. Salīdzinot ar 2022. gadu, apgrozījums pieauga par vairāk nekā 26%.

Gada laikā Ķīnas preču eksports uz Krieviju palielinājies par 47% (līdz 111 miljardiem dolāru), bet imports no Krievijas – par teju 13% (sasniedzot 129 miljardus dolāru). Ne ar vienu citu tirdzniecības partneri Ķīnai tik strauji nepieaug tirdzniecības apgrozījums.

Ar galveno tirdzniecības partneri ASV Ķīna ir samazinājusi tirdzniecības apgrozījumu – par 12%, līdz 664 miljardiem dolāru. Kopumā Ķīnas ārējās tirdzniecības dinamika pērn samazinājās par 5%, kopumā sastādot 5,94 triljonus dolāru.

Rekordi Krievijas tirdzniecībā ar Ķīnu nākuši ar dārgu cenu – zaudējot Eiropas tirgu. 2022. gada sākumā, vēl pirms kara sākuma Ukrainā, Ķīna un Krievija parakstīja “ceļa karti”, kas paredzēja palielināt abpusējo preču apmaiņu panākt 200 miljardu dolāru apmērā jau 2024. gadā.

Krievijas varasiestādes tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu dēvē par milzīgu sasniegumu. Arī attiecību saraušana ar savu iepriekš galveno tirdzniecības partneri Eiropu tiek saukta par pozitīvu notikumu. Tomēr – viss nav tik pozitīvi, kā varētu šķist.

Līdz kara sākumam Eiropas Savienība sastādīja trešo daļu Krievijas ārējās tirdzniecības apjoma, bet pagājušajā gadā šis rādītājs bija 16%. Savukārt Ķīnas daļa palielinājusies no 18% līdz 32.

Tikmēr no Ķīnas skatupunkta par sasniegumiem runāt nevar – Krievija sastāda vien 4% no Ķīnas ārējās tirdzniecības apjoma, un tas ir apmēram tikpat, cik Ķīna tirgojas ar Austrāliju, ar kuru ir diplomātiski vēsas attiecības.

Tas, ka burtiski katra trešā importa prece Krievijā nonāk no Ķīnas (ko Krieviju sauc par draudzību bez robežām), padara šo savienību ne pārāk vienlīdzīgu. Jāņem vērā, ka Krievija Ķīnā iepērk preces, kas citādāk sankciju apstākļos būtu ļoti grūti iegūstamas.

Tāpat tiek pievērsta uzmanība tam, ka Krievijas tirgu ir pārpludinājuši Ķīnas automobiļi. Tā ir taisnība – 2023. gadā Krievijas tirgū oficiāli ienāca 19 jauni Ķīnas zīmoli, bet kopējais to skaits Krievijas tirgū ir 29.

Kas ir svarīgi – Ķīna faktiski aprīko Krievijas rūpnīcas. Pēc “Financial Times” izpētītajiem Krievijas muitas datiem, pērn Ķīnas rūpniecības aprīkojums ar programmatūras nodrošinājumu Krievijā tika ievests 57% gadījumu pret 12% pirms kara sākuma. Galvenokārt, tas ir īpaši svarīgi Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.

Krievijas eksports uz Ķīnu ir balstīts uz dabas resursiem – naftu un gāzi. Piemēram, 2022. gadā Ķīna par 1000 kubikmetriem gāzes maksāja mazāk nekā 300 dolāru, bet Eiropa un Turcija – teju 1000 dolāru. 2023. gadā staprpība ir sarukusi, tomēr tā joprojām ir būtiska – tie paši 300 dolāri pret 500.

Krievija gribētu vēl vairāk palielināt naftas un gāzes piegāžu apjomus Ķīnai, tomēr “draudzībai bez robežām” ir savas robežas.

Vēl pagājušajā gadā “Gazprom” solīja palielināt gāzes piegādes pa cauruļvadiem Ķīnai līdz tādam apjomam, kas “būs vienlīdzīgs bijušajam apjomam uz Eiropu”. Tas gan nav noticis, jo nepieciešams uzbūvēt gāzes cauruļvadu “Sila Sibiri 2”.

Par to nodomu protokols tika parakstīts jau 2006. gadā, tomēr galējā vienošanās nav panākta vēl šodien. Ķīna nevēlas sevi iedzīt atkarībā no cauruļvadu gāzes, jo zina, ka vajadzības gadījumā Krievija šīs piegādes var arī apturēt. Tāpēc Ķīna lielāko uzsvaru liek uz sašķidrināto dabasgāzi.

Tāpat jāņem vērā Krievijas atkarība no Ķīnas ekonomikas jomā. 75% no Krievijas-Ķīnas tirdzniecības un 25% no Krievijas tirdzniecības apgrozījuma ar citiem partneriem tiek apkalpoti juaņās. Daļēji uz norēķiniem juaņās sadarbībā ar Krieviju ir pārgājusi arī Indija.

Kopš pagājušā gada juaņas ir galvenais ārvalstu aktīvs Krievijas Nacionālajā labklājības fondā. Vēl 2020. gadā šis fonds sastāvēja galvenokārt no dolāriem un eiro, bet tagad – no juaņām (60%) un zelta (40%).

Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kas izmanto juaņas kā galveno rezerves valūtu. Turklāt juaņas nav brīvi konvertējama valūta – tās kursu ik dienas uzstāda Ķīnas varasiestādes.

Karnegi centra Krievijas un Eirāzijas pētniecības nodaļas vadītājs Aleksandrs Gabujevs norāda, ka nākotnē Krievijas atkarība no Ķīnas tikai turpinās pieaugt, un Ķīna rīkosies tā, kā tai izdevīgāk.

“Piemēram, Ķīna grib tikt pie savas bāzes Arktikā. Vispār – būt klātesošāka šajā reģionā. Un skaidrs, ka Kremlis darīs visu, ko pavēlēs Pekina. Ārēji Ķīna rīkosies pieklājīgi, bet Ķīnas prasības var būt arī ļoti nepatīkamas Krievijai,” norāda Gabujevs.